Suns – pavadonis. Kā melnais Pīķis un citi mīluļi top par cilvēku palīgiem
Foto: Privātais arhīvs

Lai kāds suns kļūtu par pavadoni, viņa vecākiem jābūt pārbaudītiem un veseliem, turklāt potenciālo pavadoni jāizvēlas jau kucēna vecumā. Kļaviņa stāsta, ka priekšroka tiek dota Labradoras retrīveriem. "Tiek meklēts drošs, par sevi pārliecināts kucēns, kurš viegli adaptējas jaunā vidē, kuram ir laba nervu sistēma un kurš ir vērsts sadarbībai ar cilvēku. Ideālā variantā audzis ciešā kontaktā ar cilvēkiem, dzirdējis sadzīves trokšņus, socializēts ar dažāda vecuma cilvēkiem, dzīvniekiem," raksturo kinoloģe. Tāpat būtiski ir vienoties, ka kucēna audzētājs uzņemas atbildību par suņa veselību gadījumā, ka tādas nākotnē rastos.

Kad kucēns ir pārbaudīts, tiek meklēta audžuģimene, kura par topošo suni-pavadoni rūpēsies, līdz četrkājainajam draugam apritēs aptuveni gads. "Svarīgi, lai ģimenē kucēns tiktu socializēts, iepazīstināts ar visu to, ar ko tam nāksies saskarties, piemēram, transportu, sabiedriskām vietām, dzīvniekiem," stāsta kinoloģe Kļaviņa. Biedrība ir izstrādājusi īpašus noteikumus, kas jāievēro suņa audžuģimenei. Tāpat ir svarīgi, lai suns ilgstoši nebūtu viens pats, tāpēc biedrība iesaka audžubērnu ņemt visur līdzi. "Svarīgi, lai viņam tiek nodrošināta pilnvērtīga barošana. Mēs iesakām dabīgo barošanu pēc BARF sistēmas," tā Kļaviņa. Tiesa, šī gada laikā, ko suņuks pavada pie audžuģimenes, jāievēro arī paklausība. Lai arī kucēns, kā stāsta kinoloģe, "dzīvo kā parasts mājas mīlulis", dzīvnieku nedrīkst, piemēram, barot no galda, nav ieteicams gulēt gultā un mētāt bumbas. Tas viss jāievēro tāpēc, lai nākotnē, palīdzot cilvēkam, suns neradītu šķēršļus.

Nākamais solis starp biedrību un audžuģimeni – vienošanās. Starp kinoloģi kā biedrības pārstāvi un audžuģimeni slēdz līgumu, kurā norāda daļēju izdevumu kompensēšanu. Kļaviņa skaidro – tas ir viens eiro dienā par suņa barošanu un veterinārie izdevumi. Taču gadījumā, ka pēc gada suns nevar būt par pavadoni un nav atbilstošs prasībām, izdevumus nekompensē.

Raksturojot ģimenes, kuras izvēlas aptuveni gadu dot mājas un audzināt sunīti, Kļaviņa raksturo viņu atsaucību un patiesu vēlmi iesaistīties servisa suņu sagatavošanā. "Ir audžuģimenes, kuras ļoti nopietni un atbildīgi izturas pret uzticēto kucēnu: dara visu iespējamo, lai kucēnu sagatavotu turpmākajai dzīvei, veic paklausības apmācību, jautā, ko vēl var iemācīt, cenšas visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, saprotot, cik svarīgs šis kucēns vēlāk būs kādam cilvēkam," skaidro kinoloģe. Tāpat audžuģimenes piedalās gan biedrības rīkotajos pasākumos un pārgājienos, gan arī paši veic brīvprātīgo darbu un palīdz neredzīgajiem cilvēkiem, kļūstot par viņu asistentiem.

Kad kucēns ir sasniedzis gada vecumu, viņš nonāk pie trenera, kas testē četrkājainā drauga raksturu. "Tiek vērtēta suņa uzvedība dažādās vietās, attieksme pret cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, izturēšanās sabiedriskajā transportā. Šo visu vēro vairāku mēnešu garumā. Pēc tam tiek veikta pilna rentgenoloģiskā izmeklēšana – gūžu un elkoņu locītavu displāzijas diagnostika, kā arī mugurkaula izmeklēšana un acu pārbaude," procedūras uzskaita kinoloģe. Kā labu rādītāju viņa min to, ja puse no jaunajiem suņiem šīs pārbaudes iztur. Taču tie suņi, kuriem pārbaužu laikā konstatē problēmas, tiek pārdoti par kucēna cenu. Kļaviņa stāsta – tādos gadījumos priekšroka ir audžuģimenei. Tāpat viņa stāsta, ka ne visi pabeidz apmācības. Kinoloģes praksē tādi ir bijuši deviņi suņi. Kā minēts, šādos gadījumos suņus var iegādāties.

Comment Form