Jaunais saimnieks iegādājas šķirnes suni, ko noskatījis sludinājumā, taču pieaugot mīlulis izskatās pavisam citādi, saimnieks samaksā vairākus simtus eiro par šķirnes mīluli “bez papīriem” un notic apgalvojumam, ka vecāki gan esot ar ciltsrakstiem, vai arī nevēlas par kvalitatīvu suni maksāt lielu naudu, tāpēc pieļauj, ka arī tāpat varēs iegūt vaislas dzīvnieku, – vai tas neizklausās jau kur dzirdēts? Saimnieku un arī šķirnes audzētāju vidū ir tādi, kas par visām varītēm mēģina izvēlēties lētāko variantu, bieži vien nepadomājot par sekām. Turklāt – kāpēc gan nepieciešams smērēt papīrus, ja šķirnes suns netiks izmantots izstādēs?
Latvijas Kinoloģiskās federācijas un Latvijas Felinoloģiskās asociācijas prezidente Vija Klučniece sarunā ar "Mans Draugs" norāda, ka cilvēku izpratne par šķirnes dzīvnieku iegādāšanos arvien uzlabojas, kā arī atklāj, cik daudz savulaik izmaksājis dārgākais suns, kas mūsu valstī pārdots. "Mans Draugs" arī aptaujāja vairākus lolojumdzīvnieku saimniekus, lai noskaidrotu, kā tika iegādāts šķirnes dzīvnieks.
Toms kaķi noskatīja sludinājumu portālā: "Nopirku krievu zilo kaķi par 150 eiro bez dokumentiem. Ar dokumentiem tādi maksā 400–500 eiro. Pēc skata, protams, pilnīgs krievu zilais, bet raksturs ir vājprātīgs! Un tā nav mūsu vaina. Kāds viņš ir, tāds ir. Ko uzreiz gribu piebilst – kaķis audzināts ar mīlestību, bet izaudzis tāds paļauns, pēdējā laikā mierīgāks, bet svešus necieš. Man arī pāris reižu bez iemesla ir degunā iekodis. Problēma tā, ka psihe nav stabila. Ja man kādam jāiesaka – pirkt "šķirnenieku" vai pa lēto, vai normālā cenā, tad lai pērk normālā! Pat labāk ieteiktu no titulētiem vecākiem, no tādiem briesmonis izaugt nevar."
Inga suni noskatīja sludinājumu portālā: "Es ļoti gribēju suni, bet nevarēju izvēlēties, kādu tieši. Tad mana izvēle krita uz punduršpicu. Ilgi meklēju, un beidzot trāpījās izdevīgs piedāvājums, melns špics un vēl par 50 latiem. Protams, bez dokumentiem. Mēs aizbraucām, apskatījāmies un nopirkām. No sākuma bija mazs, pūkains kamoliņš, mēnešos četros sāka paaugties, un viņai sāka izstiepties ķepas, pūka nokrita, un tad es sapratu, ka tas nemaz nav špics, bet jauktenis. Protams, mūs uzreiz pabrīdināja, ka mamma ir špics, bet tētis – kaut kāds nezināmas šķirnes vidēja auguma suns. Naudu mēs atpakaļ neprasījām, jo nevarējām pierādīt, ka tas ir viņu suns, dokumentu nebija."
Anonīma saimniece atklāja, ka savu franču buldogu ar nepareizu sakodienu iegādājusies no suņu audzētājas, taču mīlulis neesot pārdots par mazāku summu, salīdzinot ar citiem toreiz pieejamiem dzīvniekiem. Audzētāja uzreiz esot norādījusi, ka suņa dzīves kvalitāti tas neietekmējot, un saimniece pati savu izvēli – rūpēties par suni, kas ilgāku laiku mitis audzētavā, – nenožēlojot.
