Kritizē slavenā lāču video uzņemšanu: biedēt zvērus ar dronu ir bezatbildīgi

Kritizē slavenā lāču video uzņemšanu: biedēt zvērus ar dronu ir bezatbildīgi
Foto: Kadrs no video

Internetā cilvēku uzmanību pievērsis video, kurā Krievijas Tālo Austrumu piekrastes pilsētas Okhotskas apkārtnē nofilmēts, kā lāču māte ar mazuli, kurš nemitīgi slīd lejup, cenšas uzrāpties stāvā un sniegotā nogāzē. Daudzi priecājušies par lācēna neatlaidību, tomēr tas vēl nav viss stāsts. Izrādās video ticis filmēts ar dronu. Tas, kā vēsta "National Geographic", savvaļas dzīvniekus izbiedējis, dzenot panikā, un eksperti to vaino lācēna neveiksmīgajos mēģinājumos uzrāpties nogāzē.

Lai gan video ir ar laimīgām beigām un pēc daudzajām neveiksmēm, noslīdot no stāvās nogāzes, mazulim izdodas sasniegt virsotni, zinātnieki sociālajos medijos izrāda neapmierinātību par to, kā video ir ticis nofilmēts. Piemēram, video ir redzams, cik tuvu lāčiem drons atradies, filmēšanas brīdī. Šajā brīdī lāču mamma ir pamanījusi ar pulti vadāmo ierīci, to centusies atvairīt ar agresīvu ķepas kustību, kas nobiedējis mazuli, kā rezultātā viņš noslīdējis pa sniegoto nogāzi.

"National Geographic" vēsta, ka Dmitrijs Kedrovs, kurš uzņēmis video lāču pūliņus, Krievijas medijiem paziņojis, ka pietuvinājuma efekts tik izveidots video pēcapstrādē, un viņa drons dzīvniekus nav nobiedējis. Taču šis apgalvojums nav pārliecinājis vairākus ekspertus, un viņi ir droši par pretējo.

"Šādu pietuvinājumu var panākt tikai liela izmēra, kvalitatīvas video kameras, taču lielākā daļa dronu nespēj izturēt tādas kameras svaru, kura spētu izveidot tik ekstrēmu pietuvinājumu," stāsta "Boise State University" savvaļas dzīvnieku eksperts, kurš ir pētījis dronu ietekmi uz melnajiem lāčiem, Marks Ditmers. "Es varētu kļūdīties, bet izskatās, ka tieši drona ātrā tuvošanās izraisīja lāču mātei paniku, kā rezultātā viņa reaģēja agresīvi."

"Video ir skaidri redzams, ka lāču māte šajā brīdī skatās tieši virsū dronam," uzsver Aidaho universitātes savvaļas dzīvnieku eksperte Sofija Gilberta. "Viņa to uztver kā nezināmu lidojošu objektu. Viņai nav ne jausmas, ko šis objekts dara. Viņa visticamāk nekad savā mūžā nav redzējusi neko līdzīgu dronam. Viņai līdzās ir pavisam mazs lācēns, un, protams, ka viņa reaģē uz notiekošo ar bailēm," pētniece piebilst.

"National Geographic" uzsver, ka drona klātbūtne un mātes vēlme no tā izvairīties, varētu būt par iemeslu tam, kāpēc, viņa vispār kopā ar mazuli ir izvēlējusies rāpties sniegotajā nogāzē, jo parasti lāču mātes, kuru lācēni ir vēl tik jauni kā video redzamais mazulis, izvairās no dažādiem apgrūtinošiem šķēršļiem, par kādu visnotaļ var uzskatīt šo stāvo nogāzi.

Šis nav vienīgais video, kurā ir redzama drona negatīvā ietekme uz savvaļas dzīvniekiem. Gilberta norāda uz video, kur drons lido virs lāčiem, kuri ķer zivis. Šajā video vairākās epizodes ir redzams, ka dzīvnieki nav apmierināti ar drona klātbūtni, kā rezultātā viņi cenšas lidojošo objektu aizbiedēt, tam vairākkārt agresīvi tuvojoties.

Tāpat par spilgtu piemēru var ņemt arī šo video, kurā redzams, kā ar drona palīdzību tiek dzenātas antilopes. Uzfilmētajā materiālā pārbiedētie dzīvnieki cenšas aizbēgt no nezināmā lidojošā objekta, taču operators viņiem divu minūšu garumā ietiepīgi seko, nemaz neaizdomājoties, ka viņa darbība dzīvniekiem rada stresu.

Gilberta uzsver, ka tieši skaņa, kuru drons rada lidojot, nobiedē dzīvniekus. "Nezinu, cik bieži jums ir nācies būt lidojošu dronu tuvumā, bet viņi ir patiešām skaļi," stāsta savvaļas dzīvnieku eksperte. Viņa uzsver, ka, neskatoties uz to, ka daudziem video, kas ir filmēti ar dronu, fonā tiek pievienota melodiska mūzika, patiesībā šis filmēšanas process nemaz tik mierpilns nav.

Skaļie trokšņi novērš dzīvnieku uzmanību no darāmā un rada nevajadzīgu stresu. Visbiežāk filmēšanas brīdī dzīvnieks dara, ko viņam ļoti svarīgu, piemēram, medī vai cīnās par maltīti. Ja drons šajā brīdī novērš viņa uzmanību, tad dzīvnieks var palikt arī bez pārtikas vai zaudēt dzīvību. Ir dzīvnieki, kas drona klātbūtnē metas bēgt vai agresīvi cenšas aizstāvēties, bet ir arī tādi savvaļas zvēri, uz kuriem lidojošais objekts neatstāj nekādu iespaidu.

Taču arī dzīvnieka uzvedība var būt maldīga. Ditmers atklāj, ka savos pētījumos par drona ietekmi uz melnajiem lāčiem, viņš ir pierādījis, ka pat tad, ja lācis acīm redzami necenšas izvairīties no lidojošā objekta, viņa sirds ritms brīdī, kad drons lidojis apkārt dzīvniekiem, ir strauji kāpis. Tas liecina, ka lidojošās kameras klātbūtne dzīvniekam izraisa lielu stresu pat tad, ja viņš to neizrāda. "Viens no ekstrēmākajiem gadījumiem bija, kad lāča sirds ritms palielinājās no 41 sitiena minūtē līdz 162 sitieniem minūtē brīdī, kad drons lidinājās virs viņa galvas," stāsta Ditmers. Kaut dzīvnieki spēj panest paātrinātu sirdsdarbību, ja tas notiek reti, eksperts, uzsver, ka savvaļas dzīvnieki jau tā ikdienā saskaras ar nepārtrauktu stresu, cenšoties atrast ēdamo vai izvairoties no plēsējiem. Un, protams, arī cilvēku veidoto pārvietošanās līdzekļu – mašīnu, lidmašīnu un kuģu klātbūtne savvaļas dzīvnieku ikdienai pievieno nevajadzīgu satraukumu.

Taču dronu ietekme uz savvaļas dzīvniekiem nebūt nenozīmē, ka šīs filmēšanas ierīces vajadzētu aizliegt, uzsver "National Geographic". "Mums nevajadzētu aizliegt priekšmetu tikai tāpēc, ka cilvēki to nemāk pareizi lietot," medijam stāsta Liverpūles Džona Mūra universitātes bezpilota lidaparātu lektore Margarita Mulero-Pazmanī. Viņa iesaka dronu lietotājiem nelidināt to virs dzīvnieku galvām, jo tieši tas viņiem rada vislielāko stresu. Tāpat lidojumiem dzīvnieku tuvumā vajadzētu būt pēc iespējas īsākiem un diskrētākiem. Viņa iesaka lietot elektriskos modeļus, kas ir daudz mazāki un klusāki. Arī drona pilota attieksmei ir liela nozīme – operatoram vajadzētu censties turēties pēc iespējas tālāk no dzīvnieka, taču attālumam jābūt tik lielam, lai vēlamais būtu labi saskatāms.

Ir svarīgi ievērot arī laiku, kad dzīvnieki tiek filmēti. Mulero-Pazmanī uzsver, ka to nevajadzētu darīt periodos, kad dzīvnieki ir īpaši jūtīgi pret apkārtējo dabu, piemēram, vaislas laikā.

"Es uzskatu, ka tas ir koks ar diviem galiem," apgalvo Gilberte. "Jo, ja droni tiek vadīti pareizi, domājot par dabu, ne tikai par uzņemto materiālu, tas ir lielisks veids, kā cilvēki var justies tuvāk dabai." Taču cilvēkiem vajadzētu atcerēties, ka arī dzīvnieki baidās. Iespējams, pirms nolem lidināt dronu virs kāda dzīvnieka, padomā, kā tu reaģētu, ja, ēdot vakariņas kopā ar ģimeni, pieķertu kādu nezināmu objektu lidojam virs jūsu galvām.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka