Četri eksotiski dzīvnieki, kurus mēdz turēt kā mājdzīvniekus
Foto: Publicitātes attēli

Ir cilvēki, kas tā vien kāro kļūt par ekostiksu dzīvnieku īpašniekiem, bet Latvijā šāda mājas mīluļa iegāde un reģistrācija ir garšs un sarežģīts process. Taču ir vairākas pasaules valstis, kurās tādus dzīvniekus kā valabiju, kapibaru un citus var turēt savās mājās bez liekiem satraukumiem. Lūk, četri eksotiski zvērēni, kurus dažviet pasaulē pilnīgi legāli drīkst turēt mājās kā mīļdzīvniekus

Latvijā kļūt par ekostiska dzīvnieka īpašnieku nav tik viegli, kā iegādāties kaķi, suni, kāmi vai citu populārāku mājdzīvnieku. Piemēram, tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Rīgā, ir jārēķnās ar Rīgas domes izstrādātajiem Dzīvnieku turēšanas noteikumiem, kuros ir minēts, ka ir aizliegts turēt un pārdot šādus dzīvniekus:

  • Latvijas savvaļas dzīvniekus,
  • lielos kaķveidīgos,
  • lāčus,
  • indīgos dzīvniekus (čūskas, kukaiņi u.c.),
  • krokodilus,
  • pērtiķus,
  • pārnadžus un nepārnadžus,
  • jūras zīdītājus,
  • 1973. gada Vašingtonas konvencijas "Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām" pielikumos minēto sugu dzīvniekus.

Taču minētos dzīvniekus var turēt speciālisti zinātniskos nolūkos ar ikreizēju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsniegto atļauju.

Pārējos ekostiskos dzīvniekus, kas nav minēti augstā redzamajā sarakstā, ir iespējams turēt mājās, taču dzīvnieks jāreģistrē Dabas aizsardzības pārvaldē un tas ir visai garš un sarežģīts process.

Lūk, četri eksotiskie dzīvnieki, kuri dažās pasaules valstīs tiek turēti kā mājdzīvnieki!

Kapibara

Četri eksotiski dzīvnieki, kurus mēdz turēt kā mājdzīvniekus
Foto: unsplash

Tas ir viens no lielākajiem grauzējiem pasaulē, viņa svars var sasniegt pat 79 kilogramus. Tas savos izmēros līdzinās sunim. Neskatoties uz kapibaras vērienīgo augumu, ir cilvēki, kas labprāt šo dzīvnieku izvēlas saukt par savu mājas mīluli. To dzīves ilgums nebrīvē ir par dažiem gadiem garāks, nekā savvaļā – nebrīvē tie dzīvo 12 gadus, taču savvaļā sešus līdz 10 gadus. Tomēr tā kā kapibaras ir iecienīta jaguāru, pumu, ocelotu, plēsīgo putnu, kamainu, kā arī anakondu barība, nereti savvaļā viņu dzīves garums nepārsniedz pat četrus gadus.

Rīgas zoo mājaslapā minēts, ka kapibaras ir viegli pieradināmas, taču, ja vēlies kļūt par kapibaras saimnieku, pārliecinies, ka spēsi nodrošināt dzīvniekam visu nepieciešamo. Lūk, dažas lietas, kas šim eksotiskajam zvēriņam nepieciešamas:

  • Brīva pieeja salīdzinoši lielai ūdens tilpnei, kur tie var peldēt un atveldzēties.
  • Viņi ir ļoti sociāli un labprātāk dzīvo baros, tāpēc šī dzīvnieka īpašniekam vajadzētu savā apgādībā turēt vairāk nekā vienu kapibaru.
  • Pieauguša kapibaras ķermeni sedz reti sari, tāpēc viņš ir jutīgs pret apdegšanu saulē. Lai pasargātu savu ādu no saules, viņam ir nepieciešama vieta, kur izvārtīties dubļos.
  • Šis eksotiskais dzīvnieks, galvenokārt, pārtiek no zāles un ūdens augiem. Dažreiz viņš ēd arī koku mizas un augļus. Kā savā mājaslapā norāda Rīgas zooloģiskais dārzs, pieaugusi kapibara dienā apēd 2,5 līdz 3,5 kilogramus zāles. Taču viņi ēd arī kultūraugus – labību, melones un ķirbjus.

Tāpat tev būtu jāzina, ka kapabiras ir koprofāgi – tās ēd savas fekālijas kā gremošanas trakta baktēriju avotu. Tas viņām nepieciešams, lai sagremotu zāles sastāvā esošo celulozi. Tās arī atgremo barību. Līdz ar to nevajadzētu satraukties, ja redzi kapibaru darām kādu no šīm lietām.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka