Mazo ērgļu 'tiešraides ligzdā' Betiņsalā pirmā ola; bieds dižraibais dzenis
Foto: Ekrānuzņēmums no "lvm.lv"

Pirmā intriga "filmēšanas laukumā" jeb vebkameras novērotajā mazo ērgļu ligzdā Betiņsalā jau ir notikusi – 1. maijā izdēta šogad pirmā ola. Tiesa, šāds attiecību turpinājums no laicīgajiem ligzdotājiem tika gaidīts jau pirms dažām dienām. Vebkamera uzstādīta Varakļānu novadā netālu no Murmastienes, portālam "Delfi" pastāstīja mazo ērgļu pētnieks, AS "Latvijas Valsts meži" vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Šajā ligzdā Betiņsalā mazo ērgļu pāris sekmīgi ligzdoja jau 2017. gadā, nākamajā gadā putni neligzdoja, bet uzturējās ligzdas tuvumā.

Pirmās olas mazie ērgļi vidēji dēj laikā no 26. aprīļa līdz 5. maijam, līdz ar to 1. maijs ir viduspunkts. "Putni atlaidās ļoti savlaicīgi, mazo ērgļu tēviņš ligzdā ieradās 5. aprīlī, mātīte – 11. aprīlī. Uzreiz arī notika pārošanās. Likās, ka olai jābūt ātrāk – pēc divām nedēļām," stāsta Bergmanis.

Pēc pirmās olas otra parasti tiek izdēta pēc trim dienām, kas nozīmē, ka tā ligzdā varētu parādīties piektdien vai sestdien.

Ligzdā parasti paliek tikai viens


Otra ola ir papildu drošībai. "Ja ir tikai viena ola, ar to kaut kas var notikt, tā var izrādīties neapaugļota un mazulis var neizšķilties. Tāpēc labāk, ka ir otra," skaidro Bergmanis.

Tiesa, divas olas nenozīmē to, ka izaugs divi mazuļi. Mazajam ērglim ir izteikti raksturīgs kainisms, un 98-99 gadījumos no 100 vecākais mazulis noknābj jaunāko.

"Vecākais mazulis ir trīs dienas vecāks, un, kad izšķiļas jaunākais, vecākais instinktīvi viņam knābj. Tas ir evolūcijas gaitā izstrādājies mehānisms, ka vecākais putns drošības dēļ jaunāko noknābj, lai viņam tiktu visa barība," norāda Bergmanis.

Mazo ērgļu mazuļi šķiļas 39.-42. dienā pēc olas izperēšanas. Ja viss ar olu būs kārtībā, ērglēni šajā ligzdā var sagaidīt ap 9.-11.jūniju, lēš ornitologs.

Tēviņš cītīgi apgādā ar pārtiku


Videonovērošanas kameras acs fiksētais Betiņsalas ligzdā liecina, ka mazajiem ērgļiem barības pietiek, tēviņš cītīgi nes mātītei lauku strupastes un vardes. "Viņa ir paēdusi, mierīgi perē, nav nepieciešams atstāt ligzdu un pašai doties medībās, kā to dara, ja nepietiek barības. Tad ola var atdzist, dzenis to var saknābāt, dzenis vai krauklis, vai cauna var aiznest," stāsta Bergmanis.

Betiņsalas ligzda atrodas "Latvijas valsts mežu" teritorijā un ap to izveidots mikroliegums. Projekta "Putni un zvēri purvā", kurā uzstādītas kopumā četras kameras, akciju sabiedrība uzsāka 2012. gadā, tās mājaslapā arī var skatīties kameru tiešraides.

Bergmanis putnu vebkameru projektus veidoja arī pirms tam. 2008. gadā viņš uzsāka Latvijā pirmo videonovērošanas projektu, arī toreiz, novērojot mazo ērgļu ligzdas dzīvi. Mazo ērgļu pāri piedzīvojuši arī satraucošus brīžus, piemēram, projekta pirmajā gadā 14. jūlijā vētra nogāza ligzdas koku, pie kuras bija uzstādīta videonovērošanas kamera. Vecāki mazuli nepameta, turpināja to barot uz zemes un pēc tam to darīja trīs metrus augstajā Bergmaņa uzstādītajā mākslīgajā ligzdā uz nolūzušā koka stumbeņa.

Kamēr mātīte medī, var draudēt briesmas


Sākotnēji Bergmaņa projekta ideja saistījās ar zinātniskiem mērķiem, proti, galvenais bija noskaidrot mazā ērgļa barības sastāvu, un tas arī izdarīts. "Tāpēc šobrīd projektu turpinām vairāk ar sabiedrības izglītošanas mērķi – dot iespēju ieskatīties ligzdā. Taču papildu tam reģistrējam notikumus, jo svarīgi ir saprast ligzdošanas nianses – kad izdēj olu, kad putni atlaižas, kāda ir pieaugušo putnu reakcija uz traucējumiem, trokšņiem," saka pētnieks.

Bergmanis arī atklāj svarīgāko 11 videonovērošanas gados gūto secinājumu: "Ja nepietiek barības, mātīte dodas medībās un tās prombūtnes laikā ligzdu var izpostīt. Viņas instinkts saka, ka pašai izdzīvot svarīgāk, tāpēc viņa uz laiku atstāj olu. Izrādās, viens no lielākajiem riskiem ir dižraibais dzenis, kurš ātri piefiksē, ka ligzdā ir kaut kas gaišs un ziņkāres mākts paklapē, ja ola ieplīst, tā ir nolemta bojāejai".

Tāpat arī secināts, ka mazo ērgļu pamatbarība ir lauku strupastes un vardes vienādās proporcijās. "Atsevišķos gados, kad kurmji savairojas, nākamā nozīmīgākā pozīcija – kurmis. Šie dati nepieciešami sugas aizsardzībai, un tā ir jāskata kompleksi, nav nozīmes sargāt tikai ligzdošanas vietu, ja nepietiek barības," skaidro Bergmanis.

Jāatbalsta zālāju uzturētāji


Mazo ērgļu barošanās vietas rādiuss sasniedz līdz pusotram kilometram, tāpēc mikroliegumus mēdz veidot ligzdošanas vietās, nevis lauksaimniecības zemēs, kur ērgļi barojas. "Taču tas, ko var darīt sugas aizsardzībai un kas ir viens no svarīgākajiem Sugas aizsardzības plāna secinājumiem, – ap mazo ērgļu ligzdām varam rosināt īpaši finansiāli atbalstīt lauksaimniekus, kas savā īpašumā esošajās zemēs uztur zālājus," norāda Bergmanis.

Proti, vebkameru projektos, precīzi noskaidrojot mazā ērgļa barību, seko šāds pamatojums konkrēta atbalsta sniegšanai. Zinot mazā ērgļa barību, tas ir pamatojums konkrēta atbalsta sniegšanai vai rosināšanai. "Tomēr šobrīd vislielāko atbalstu saņem lauksaimnieki, kas zemi intensīvi apsaimnieko, audzējot dažāda veida graudaugu kultūras," saka mazo ērgļu pētnieks.

Vēl viens videonovērošanas projektos gūts secinājums – nevajadzētu censties ar jebkādiem līdzekļiem lauksaimniecības zemēs nosusināt jebkuru mitru ieplaku. "Labāk tās saglabāt kā nelielas ekosistēmas tieši abiniekiem, ar kuriem barojas putni," norāda Bergmanis.

Jau vēstīts, ka mazais ērglis nereti dēvēts par Latvijas lepnumu, jo aptuveni piektā daļa no globālās populācijas ligzdo Latvijā. Tā ir puse no visiem mazajiem ērgļiem, kas ligzdo Eiropas Savienībā. Tā ir īpaši aizsargājama un Latvijai nozīmīga putnu suga.

Ornitologi lēš, ka Latvijā ligzdo ap 3700-4000 šo putnu pāru, un galvenais iemesls to daudzumam ir ainavas struktūra. Mazais ērglis ligzdo tuvu mežmalām, kur koki sasnieguši 60-80 gadu vecumu, savukārt barojas atklātā ainavā, dažādos zālājos. Tiem svarīgas robežzonas – mazi meža puduri, lielāku meža masīvu ārmalas un līdzās esošas lauksaimniecības zemes.

Tiesa, ir arī citi vebkameru projekti, un ainas no dažādu aizsargājamu putnu ligzdām aplūkojamas mājas lapā https://dabasdati.lv/lv/kameras2019

Source

www.DELFI.lv

Tags

Latvijas valsts meži
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form