Foto: Publicitātes foto
Cilvēki iedalās tajos, kas teju fanātiski loka ilgtspējas vārdu, un tajos, kam šis vārds neko neizsaka, šķiet abstrakts vai kaut kas nekad nesasniedzams. Tomēr uzņēmuma dzīvē ilgbūtību no zaļmaldināšanas vai korporatīvas aizbildināšanās izšķir reālu, praktisku darbību segums un regulāri mērījumi, vai noteiktos rādītājos darbība tiek vadīta un pastāvīgi uzlabota.

Trīs ilgtspējas pīlāri – rūpes par vidi, rūpes par cilvēku un laba korporatīvā pārvaldība – ir kā uzņēmēju solījums sabiedrībai: mēs lietosim dabas resursus pārdomāti, uzņēmējdarbībā tieksimies samazināt ietekmi uz vidi, nepiesārņosim, rūpēsimies, lai mūsu darbinieki ir veseli un apmierināti, un vadīsim procesus uzņēmumā tā, lai nav šaubu par uzņēmuma godaprātu neatkarīgi no tā, vai runa ir par paaugstinājuma piešķiršanu darbiniekam, ievērojot dzimumu līdztiesību, vai darījumiem ar partneriem.

Ilgbūtības principus var praktizēt gan katrs cilvēks individuāli, gan mazs un liels uzņēmums. Protams, atšķiras mēraukla un darbību kopums, bet mērķis ir viens – dzīvot šodien labā vidē un apstākļos un rūpēties, lai tādi pieejami arī nākamajām paaudzēm.

Apvienoto nāciju organizācija (ANO) jau pirms vairākām desmitgadēm definēja ilgtspēju kā "pašreizējo vajadzību nodrošināšanu, nemazinot nākamo paaudžu iespējas nodrošināt savas vajadzības".

Arī Latvijā ilgtspēja nav jauns koncepts. Jau vairāk nekā pirms desmit gadiem Latvijas uzņēmumus ar ilgtspējas pamatprincipiem sāka iepazīstināt Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, un tieši ar kopīgu izglītošanās iniciatīvu sākās daudzu uzņēmumu ceļš uz ilgtspējas ieviešanu biznesa rutīnā – procesos, produktu un pakalpojumu attīstībā, personāla vadībā un labbūtības pilnveidē, rūpēs par vidi un korporatīvās pārvaldības sakārtošanā.

Par ilgtspējas būtiskuma apzināšanos uzņēmumu līmenī, šķiet, šaubu vairs nav – lielie uzņēmumi jau tālredzīgi veic mājasdarbus, un pionieri sāk nefinanšu ziņošanas praksi, tostarp gatavojoties Eiropas Savienības regulējuma prasībām. Likumsakarīgi – "lielie pavelk līdzi mazos", jo visbiežāk katrs mazais uzņēmums ir kāda lielā uzņēmuma vērtību ķēdes posmā, kur "nākas" ievērot ilgtspējas prasības, lai turpinātu būt atbildīgs sadarbības partneris, klients vai piegādātājs.

Tomēr ceļā uz ilgbūtību var paklupt gan liels, gan mazs. Tā nesen prestižā starptautiskā S&P ilgtspējas reitingā globāli zināmo elektroauto ražotājs "Tesla" tika novērtēts zemāk nekā naftas kompānija "Exxon Mobil", kas izsauca sašutuma vētru Īlona Maska retorikā. Tomēr izrādījās, ka ar "zaļāku" produktu nav pietiekami, daudz augstāk tika novērtēta naftas kompānijas darbība, kas, neraugoties uz nozari, ko pārstāv, katrā darbības solī strādāja pie ietekmes uz vidi samazināšanas, rūpējās par cilvēkiem un apkaimi un caurspīdīgiem pārvaldības procesiem.

Tikai izglītota sabiedrība sapratīs atšķirību, tāpēc lieliski, ka "Delfi" sāk šo sadaļu, lai mēs "neiekristu" uz zaļmaldināšanu vai korporatīvu aizbildināšanos, bet spētu kopā objektīvi novērtēt citu darbības un ieviest paradumu maiņu arī savā ikdienā.

Labprāt dalīšos ar savu pieredzi un praksi. "CleanR Grupā" nav definēta ilgtspējas stratēģija, bet ir definēta ilgtspējīga biznesa stratēģija.

Mūsu biznesa pamatvirzieni ir cieši saistīti ar rūpēm par vidi, tomēr nevēlamies iekrist "Teslas" lamatās. Tāpēc esam integrējuši ilgtspēju visās uzņēmuma darbībās, kas ir vērstas uz to, lai kalpotu cilvēkam un planētai; mēs ticam, ka, gādājot par cilvēkiem, mēs rūpējamies par planētu, un – otrādi. Mēs veidojam izaugsmi veicinošu darba vidi un ieguldām Latvijas pilsētu ilgtspējīgā attīstībā, kur vide kalpo cilvēkam.

Mums ir svarīgi ne tikai nodrošināt pakalpojumus, kas palīdz sabiedrībai rūpēties par ilgtspējīgu dzīvesveidu – pareizi apsaimniekojot pašu radītos atkritumus, bet arī izglītot par to, kādēļ tas ir svarīgi. Jaunajā e-žurnālā "Mēs darām" dalīsimies ar "CleanR Grupas" uzņēmumu pieredzi un padomiem, kā katrs no mums var savu dzīvesveidu veidot ilgtspējīgu – neradīt atkritumus, šķirot un pārstrādāt tos, kā dot lietām otru dzīvi, nepārvēršot tās atkritumos, bet izmantojot tos kā resursu, kā rūpēties par savu saimniecību gudri un kā kopā varam savu dzīves telpu – pilsētvidi – kopt un attīstīt tā, lai arī nākamās paaudzes varētu baudīt tās pievienoto vērtību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!