Foto: Ingūna Gudrupa
Izrādās, ka telpaugs mājoklī no zaļas salas četrās istabas sienās var kļūt par miera ostu ar psihoterapeitisku iedarbību. Pētnieki apgalvo, ka telpaugu klātbūtne uzlabo ne tikai mikroklimatu dzīvoklī, bet arī paša cilvēka fizisko un garīgo veselību, turklāt pat paaugstina darbaspējas. Kā atrast sev piemērotāko telpaugu un kā par to rūpēties, stāsta bioloģe Ingūna Gudrupa.

Zaļš aiz loga

Pasaulē aizvien turpina pieaugt iedzīvotāju skaits pilsētās. ANO dati liecina, ka viens no pieciem cilvēkiem dzīvo pilsētā, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu miljonu. Pilsētu ciešajā un trokšņainajā dzīvē vēl jo svarīgāka loma ir zaļajām un zilajām zonām – parkiem, puķu dobēm, mežaparkiem, urbānajiem dārziem, ūdeņiem un atpūtas vietām pie tiem. Pētnieki uzsver, ka pilsētā zaļās zonas ne tikai labvēlīgi ietekmē sabiedrības veselību, samazinot stresa līmeni, atvairot trauksmi, veicinot sportiskās aktivitātes, bet arī paaugstina pilsētnieku savstarpējo saziņu. Turklāt svarīgs ir ne tikai zaļo zonu daudzums, bet arī to daudzveidība.

Pavisam nesenā kovidpandēmijas laika pieredze atklāj, ka mentālā veselība ir bijusi noturīgāka tiem pilsētniekiem, kuru dzīvokļos mājsēdes laikā bijuši telpaugi. Kāpēc? Jo gan zaļā ainava aiz loga, gan telpaugi mājoklī rada tā iemītniekam iedomas par būšanu kaut kur citur, ārpus ikdienas, tuvāk dabai.

Zaļa ainava aiz loga palīdz ne tikai atgūties no psiholoģiskiem satricinājumiem. Darba vietās zaļš skaits aiz loga pat paaugstina darbaspējas un vienlaikus arī sekmē darbinieka apmierinātību, bet telpaugu klātbūtne klasēs nomierinoši un intelektuāli bagātinoši iedarbojas uz skolēnu uzvedību un prāta spējām.
Foto: Ingūna Gudrupa

Rūpes pret rūpēm

Paraugoties botānikas vēsturē, redzams, ka visi Latvijā iekštelpās sastopamie augi ir ieceļotāji no subtropu un tropu zemēm. Pirmās izdotās grāmatas latviešu valodā par aizjūras augiem tika pie nosaukuma "Istabas augi", bet vēlāk jau šī augu grupa tikusi pie plašāka nosaukuma – telpaugi – un apdzīvo ne tikai mājokļus, bet arī darba kabinetus, izglītības un ārstniecības iestādes, gaiteņus un verandas.

Kā stāsta LU Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja, bioloģe Ingūna Gudrupa, pie mums ir daudz populāru telpaugu, kas ieceļojuši no Vidusjūras reģiona un Tuvajiem Austrumiem, piemēram, mirte, laurs, rozmarīns, oleandrs, olīva, vīģe, granāts, dateļpalma. Citi telpaugi ir mērojuši jau garāku ceļu līdz Latvijai.

Pirms pārnest mājās telpaugu, jānoskaidro ne tikai tā prasības par apgaismojumu, temperatūru un mitrumu, bet arī par to, cik ātri tas aug un cik ražens tas izaug. Pat, ja esi iesācējs un ja augs ir pacietīgs (piemēram, pieciešot neregulāru laistīšanu vai maz gaismas), tik un tā par katru no tiem ir jārūpējas.

"Kaktusi, sukulentās eiforbijas, alojes, jukas, bokarnes ir lēnaudzīgi augi un maz patērē ūdeni, kā arī pacieš sausu gaisu. Toties, lai tie būtu kompakti un arī uzziedētu, tiem nepieciešams daudz gaismas. Kaktusiem, lai ziedētu, ir jānodrošina atbilstošs temperatūras režīms. Arī citi sukulenti, piemēram, eševērijas, laimiņi, krasulas, ir ļoti gaismas prasīgi. Taču, ja tie aug uz piemērotas palodzes, var droši doties atvaļinajumā, neuztraucoties par ilgāku laistīšanas pauzi," stāsta Ingūna Gudrupa, piebilstot, ka īpaši nadzīgiem laistītājiem noderēs dižmeldrs.

Kā savam mājoklim izvēlēties piemērotāko telpaugu, domājot par sava mājokļa mikroklimata uzlabošanu? "Nav sliktāku vai labāku telpaugu, jo visi augi ražo skābekli," uzsver LU Botāniskā dārza speciāliste. "Vairāk skābekļa saņemsim no tiem augiem, kuri ir ātraudzīgi, ar kuplu vainagu, daudz zaļām lapām, vai no augiem ar lielām lapu plātnēm." Taču paļauties tikai uz augiem skābekļa daudzuma palielināšanas nolūkos nevajadzētu – telpas noteikti arī laiku pa laikam ir jāvēdina.

Jāpatur prātā arī tas, ka augi, piemēram, lielas nefrolēpes, fikusi, filodendri, monsteras, kuplas spatifīlas vai bagātīgi saaudzis hlorofīts, var ietekmēt telpā arī gaisa mitrumu. Ja ārpus telpām augi ir mijiedarbē ar procesiem dabā, tad telpās viss ir atkarīgs no cilvēka. Piemēram, ziemā, kad ir ieslēgtas apkures ierīces, no augiem palielinās ūdens iztvaikošana. Šai periodā cilvēks var palīdzēt augiem, paaugstinot gaisa mitrumu telpā un uzmanot, lai auga sakņu sistēma nav par sausu vai par mitru un lai augam ir pietiekams apgaismojums.

Bioloģe ir pārliecināta, ja augam labsajūtai veltīsim maksimāli daudz rūpju, arī telpas mikroklimats būs mums patīkamāks.
Foto: Ingūna Gudrupa

Priecēt acis, nevis rokas

"Cilvēkam ir vēlme radīt ap sevi zaļu oāzi, kas nomierina un iedvesmo jebkurā gadalaikā. Turklāt lielai daļai cilvēku ir svarīga komunikācija ar augu un rūpes par to. Tas nes arī lielu prieku, ja viņš ir spējis augu uzziedināt vai iegūt ēdamus augļus. Daļai no mums piemīt kolekcionēšanas azarts un augu dažādības iepazīšana, kas arī ir iemesls lielajam augu skaitam uz palodzēm," savos novērojumos dalās LU Botāniskā dārza speciāliste.

Ne mazāk svarīga par estētisko baudījumu, ir praktiskā iespēja cilvēkam mijiedarboties ar augiem, piemēram, urbānos dārzos. Pierādīts, ka cilvēkiem, kam kādu iemeslu dēļ ir liegta iespēja apmeklēt zaļās zonas pilsētvidē, pašsajūtu labvēlīgi ietekmē pat pašam savs mazdārziņš uz palodzes vai siltajā sezonā uz balkona. Turklāt tā var arī izaudzēt pašam savus garšaugus, ko likt uz sviestmaizes!

Izraugoties telpaugus savam mājoklim, jāņem vērā tā iemītnieki un to uzvedības paradumi. Rūpēs par bērniem un mājdzīvniekiem ir jānoskaidro, vai konkrētais telpaugs, piemēram, auga sula, tā daļas, piemēram, ogas vai dzeloņi, neapdraud mājinieku veselību. Piemēram, par Ziemassvētku zvaigzni sauktajai košajai puansetijai ir raksturīga kairinoša iedarbība, ja tās piensula saskaras ar cilvēka ādu, bet no skata pūkainās, smalkās kaktusu adatas var izrādīties ļoti niknas, ieduroties ziņkārīgā pirkstā un paliekot tur uz ilgāku laiku.

Kairinošā un lipīgā piensula izdalās ne tikai no nolauzta fikusa zariņa, bet arī no pārplēstas fikusa lapiņas. Ādu kairinoša sula ir arī amariļļu dzimtas augiem – hipeastriem, klīvijām, eihārēm, hemantēm. Ārumu dzimtas telpaugi ir vieni no visplašāk audzētajiem telpaugiem, taču tiem ir raksturīga dedzinoša šūnsula. Vairāk ir jāuzmanās no dīfenbahijām, alokāzijām un kolokāzijām.

"Jāņem vērā, ka visu šo augu sulu ietekme ir spēcīgāka saulainā un karstā laikā – tātad pavasarī un vasarā," uzsver Gudrupa. Rūpējoties par telpaugiem, ieteicams ne tikai izmantot cimdus, bet arī pēc saskares ar telpaugiem nomazgāt rokas ar ziepēm.

Izraugoties augu veikalā, ne vien jānovērtē tā kvalitāte, bet uzreiz arī jāpārliecinās, vai starp ziedpumpuriem, jauno dzinumu galos, lapu apakšpusē vai lapu žāklēs nav iemājojuši kādi kaitēkļi.

Ko iesākt tad, ja kāds no telpaugiem tomēr nepārdzīvo saimnieka attieksmi pret to vai noteiktos dzīves apstākļus? Tad tālākais auga ceļš ved uz komposta kaudzi, neraugoties uz šo augu tropisko izcelsmi – turpat, kur atrodas arī banānu, mandarīnu un citu eksotisku augļu mizas. Bioloģe uzsver, ka pareizi sakrautā komposta kaudzē temperatūrai jābūt līdz pat 65 °C, spējot iznīcināt ne tikai nezāļu sēklu dīgtspēju, bet arī sēņu slimības: "Galvenais, kas jāievēro, panīkušo augu kompostkaudzē nevajadzētu ielikt veselu – viena gabalā. Tas ir jāsadala. Īpaši tas attiecas uz lielākiem augiem. Sakņu sistēma ir jāsadrupina, koksnainais stumbrs un vainaga zari ir jāsagriež sīkākos gabalos. Lai raitāk noritētu auga sadalīšanās process, ieteicams papildus lietot kompostētājus ar mikroorganismiem. Kā arī koksnainās auga daļas ir jāapklāj ar nopļautās zāles masu vai augsnes kārtiņu."

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!