Teodors Bļugers: 'Spēles izjūta? Tādas šobrīd vienkārši nav...'

Komanda patlaban sadalīta nelielās grupās, un katrai no tām ir atvēlētas trīs stundas hallē, ko varam pavadīt trenējoties. Vispirms sausais treniņš zālē, bet pēc tam ejam uz ledus – kopā esam 12 cilvēki grupā. Grūti pateikt, kāds būs atsākšanas posms, jo spēlēts nav patiešām ilgi. Patlaban šķiet, ka sajūtas būs tādas, it kā mēs sāktu pilnīgi jaunu sezonu... Gatavojamies tik labi, cik vien varam, un gaidām sezonas atsākšanu.

Treniņos uz ledus joprojām jāievēro distancēšanās nosacījumi, vai tomēr tie palaisti vaļīgāk?

Ledus treniņos būtu ļoti sarežģīti cilvēkiem pilnībā distancēties vienam no otra. Manuprāt, pat neiespējami. Taču arī pilnīga kontakta cīņu pagaidām nav. Trenējamies, cik normāli vien tas iespējams 12 cilvēku sastāvā.

Komandas savas halles drīkstēja atvērt 8. jūnijā, bet treniņiem bija jānotiek pēc brīvprātības principa. Biji klāt jau pirmajā dienā vai tomēr izvēlējies nogaidīt un paskatīties, kā attīstīsies notikumi?

Sākumā nebiju ar komandu, pirmās nedēļas izlaidu. Karantīnas laiku pavadīju Minesotā – tur arī gaidīju, kas notiks tālāk.

Kurā brīdī devies uz Minesotu?

Sezonu apturēja 12. martā. Gandrīz uzreiz pēc tam arī devos prom – divas trīs dienas vēlāk.

Tātad tev uzreiz bija skaidrs, ka šis nebūs īss pārtraukums.

Mums bija paredzēta spēle ceturtdienā, bet to atcēla. Pateica, ka sezonā ir pauze un visi var braukt mājās. Klubā jau zināja, ka pārtraukums būs ilgs, līdz ar to palikšana Pitsburgā spēlētājiem nebija obligāta. Gandrīz uzreiz arī sakrāmēju somas un braucu prom.

Pēdējo spēli aizvadījāt izbraukumā pret Ņūdžersijas "Devils". Arī nākamā spēle bija plānota viesos – pret Elvi Merzļikinu un Kolumbusas "Blue Jackets". Kā tas izskatījās realitātē – kur atradāties, kāda bija gaisotne?

Jau bijām ieradušies Kolumbusā un aizvadījām treniņu, viss šķita kārtībā. Taču vakarā treneri pateica, ka, ņemot vērā apkārt notiekošo, spēle nākamajā dienā tiks aizvadīta bez skatītājiem. Tovakar, dodoties pie miera, jau zinājām, ka NBA spēlētājs no Jūtas "Jazz" [Rūdijs Gobērs] ir saslimis ar jauno vīrusu un NBA sezona tāpēc ir apturēta. Sapratām, ka mums būs tieši tas pats. Nekas gan oficiāli vēl netika pateikts, tāpēc nākamajā rītā brokastu laikā visa komanda savācāmies kopā un gaidījām, kāds paziņojums sekos. Tobrīd bija jākāpj autobusā un jābrauc uz halli, taču tad pateica, ka nedrīkstam atrasties hallē, kamēr NHL nav pieņēmusi lēmumu, ko darīt tālāk. Sagaidījām pusdienas, un tad arī tika pateikts, ka sezona ir apturēta. Lidojām atpakaļ uz Pitsburgu. Tika iedotas dažas brīvdienas, un vadība pateica: sēdiet mājās un gaidiet, kas jādara tālāk! Vēl dažas dienas, un tad jau NHL vadība pateica, ka visi var braukt mājās.

Kādas bija tā brīža sajūtas?

Kad NBA pateica, ka vairs nespēlēs, mēs, visi spēlētāji, jau sapratām un zinājām, ka viss ir beidzies. Nu, nevar tā būt, ka NBA apstājas, bet NHL turpina spēlēt, jo, ja kaut kas notiks – ja mēs turpinām spēlēt un kāds no spēlētājiem saslimst ar koronavīrusu... Līga nebūtu gatava riskēt ar ko tādu. Tobrīd atlika ļauties straumei, taču, ja tu man vaicā šobrīd, – grūtākais tajā visā bija trīs mēnešus vienkārši gaidīt. Reizēm galvā iezagās domas, ka nezini jau, ko gaidi, iespējams, neko. Iespējams, ka galā tā arī būs un paliks tukšums. Neviens taču nezināja – izspēlēsim vai neizspēlēsim sezonu līdz galam. No šāda viedokļa skatoties, vieglāk pat bija komandām, kas netika "play-off", jo vismaz skaidri zini, ka nevajag gatavoties, jo nespēlēsi. Tikmēr mēs visu šo laiku gatavojāmies, trenējāmies un gaidījām ziņas par tālāko. Ļoti ilgi nekas nebija zināms.