Pasaulē dēvēta par karalieni, Latvijā vieglatlētika ilgus gadus sabijusi ja ne gluži galma āksta, tad ubaga zēna lomā – kaut gan joprojām ir pamatu pamats teju ikvienam citam sporta veidam. Kopumā ķēde šā sporta veida saimniecībā varbūt pat nebūtu tik vāja, cik daži vitāli svarīgi tās posmi, taču – tie padara neefektīvu visu virteni.

Lai nosauktu vārdā šos vājos posmus un mēģinātu definēt iespējamos risinājumus, MVP studijā uz diskusiju sapulcināja četrus vīrus, kam ar šo procesu ir pavisam tiešs sakars: Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretāru Dmitriju Miļkeviču, vieglatlētikas treneri no Bauskas Raivi Maķevicu, kārtslēcēju un treneri Mareku Ārentu un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Kārli Strautiņu.

Sarunas gaitā izkristalizējās skaidras problēmas, kas saistās ar treneru kvalifikāciju, motivāciju un atalgojumu, bēdīgo infrastruktūru galvaspilsētā un citos būtiskos Latvijas nostūros, kā arī pāreju no jauniešu uz pieaugušo sportu. Kā tas nākas, ka "YouTube" treneris kotējas tikpat augstu kā izglītību ieguvis speciālists? Kāpēc bijušie vieglatlēti, kas šobrīd atraduši sevi uzņēmējdarbībā vai politikā, ignorē savu bijušo sporta veidu? Kur pačibēja Nila Ušakova, Oļega Burova un citu Rīgas mēru solījumi? Vai tiešām naudas ir tik maz, kā šķiet, vai vienkārši neprotam to efektīvi apgūt? Un šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes šās reizes MVP diskusijā.

Vai vieglatlētika Latvijā ir karaliene?

Treneri bez prasmēm un motivācijas

Pretrunīgās valsts prasības

Prioritāro disciplīnu virzīšana?

Nav zvaigžņu, nav intereses

Karalienes budžeta graši

Kāpēc panākumi lielajos mačos paliek pagātnē

Infrastruktūras katastrofa Rīgā un citviet

Vieglatlētikas mēmie lobiji

Četras prioritātes tuvākajiem gadiem

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!