Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Pēc viena finālturnīra izlaišanas Latvijas sieviešu basketbola izlase ceturtdien atgriezīsies uz Eiropas spēcīgāko valstsvienību skatuves. Viena no komandas atslēgas spēlētājām būs Kitija Laksa, kurai aiz muguras veiksmīga sezona Itālijā. Vēl februārī viņa plānoja, ka šovasar apvienos debiju Sieviešu nacionālajā basketbola asociācijā (WNBA) un spēlēšanu Latvijas izlasē, taču plānus nācās mainīt. Kopā ar valstsvienību Kitija ir jau no pirmās dienas, un vēlas pacīnīties par labāko sešinieku, kas garantētu vietu arī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā.

Nezinu, vai jau raksturo, bet gribētos, lai raksturo saliedētība, komandas spēle un liela sirds, mums ir jāspēlē ar lielu sirdi. Mēs pašas apzināmies, ka neesam nekādas superzvaigznes, tādēļ kaut ko sasniegt spēsim tikai un vienīgi kopā. Manuprāt, hokeja izlase parādīja piemēru, kā tas ir jādara. 

2018. gada Pasaules kausa finālturnīrā uz āru līda informācija par iekšējām nesaskaņām, kas, iespējams, traucēja parādīt labāku  sniegumu. Kāds mikroklimats ir šajā komandā?

Ģērbtuvēs viss ir kārtībā, zinām viena otru jau ilgāku laiku. Arī jaunās meitenes ienāk komandā ar pozitīvu enerģiju un izpratni par to, ko vēlamies sasniegt. Svarīgākais ir šo labo enerģiju realizēt laukumā. Skaidrs, ka būs gan kāpumi, gan kritumi, taču svarīgākais būs tas, kā uz tiem reaģēsim. Jābrauc ar pozitīvu noskaņojumu un vēsu galvu, saprotot, ko īsti mēs darām un ko vēlamies sasniegt. 

Pirms pieciem gadiem tas pietrūka?

Varbūt tāpēc, ka tā bija pirmā reize Pasaules kausā, nebijām gatavas pasaules līmeņa basketbolam. Tā bija mācība, jo tagad zinām, kā ir tad, kad nav labi. (Smejas)

Šī vasara tev varēja izvērsties arī citāda, jo pavasarī tev bija noslēgts līgums ar WNBA komandu Dalasas "Wings". Kāpēc tomēr neizdevās sākotnēji iecerētais – apvienot WNBA un Latvijas izlasi?

Ja godīgi, nemaz neteiktu, ka nesanāca kā gribējās. Februārī pieņēmu vienu lēmumu, bet vēlāk izdomāju rīkoties citādi. Man vēl uz nākamo sezonu ir spēkā līgums ar Boloņas "Virtus Segafredo". Nācās ar klubu pārrunāt savus vasaras plānus, un vienojāmies, ka šovasar doties uz Ameriku nebūtu labākais variants. Šajā lēmumā bija ietvertas arī manas izlases intereses, tādēļ nācās pārplānot. Pievienoties izlasei jau no pirmās dienas – tas bija mans lēmums, mana vēlēšanās. Esmu priecīga par to, kā tas beigās izvērtās.

Ja reiz līgums jau bija noslēgts, tad tajā bija ierakstīta summa. Vai vari salīdzināt šo summu ar algu Eiropā?

Tā ir lielākā vilšanās. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!