Viņnedēļ, dažas dienas pirms gaidāmās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) asamblejas, kolēģis Raimonds Rudzāts bija uzaicinājis uz sarunu topošo organizācijas prezidentu Žoržu Tikmeru, cita starpā apjautājoties, kā būtu vērtējama situācija, ka cīņā par nozīmīgo amatu viņam nav pieteicies neviens pats konkurents. Mulsina, bet neapbēdina, formulēja Žoržs. Tobrīd pieķēru sevi pie domas, ka mana atbilde būtu diametrāli pretēja. Mani nemulsina (lasi, nepārsteidz), bet apbēdina. Paskaidrošu – kāpēc.
Lai vai kā, lēmumu LOK Izpildkomiteja pieņēma 4. februārī, prezidenta amata pretendentiem dodot laiku nākt gaismā līdz 20. februārim. Skaties, kā gribi, – nenopietni. Un absolūti nepārsteidza rezultāts – Žoržs kā vienīgais kandidāts. Formulējot atbildi uz jautājumu, ar ko sāku, – kāpēc mani visa šī situācija nepārsteidz, bet apbēdina –, šī gan ir tikai tāda, ja tā var teikt, tehniskā puse. Mazās kara viltības, bet ne situācijas būtība. Sāls ir jārok dziļāk, un tad jau lāpsta sāk atdurties pret Latvijas sporta vides (tajā skaitā LOK) tikumiem un vērtībām vispār. Tajā skaitā pret interesēm, vajadzībām un mazajiem ikdienas komfortiem, kas katram savi un vistuvākie, nemaz nemudinot pacelt acis un palūkoties, vai kokā gadījumā nesēž mednis. Galvenais – "nepakāst" plaukstā sažņaugto zīli. Kāpēc es Tikmera vietā tomēr būtu apbēdināts (protams, ja šajā vietā nāktu ne savu ambīciju, bet piesauktās sporta vides uzlabošanas mērķu dēļ)? Tāpēc, ka neviens no konkurentu trūkuma izskaidrojumiem īsti nesniedz loģisku, Latvijas sportam pozitīvu atbildi. Pafiltrēsim.
.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
