Foto: AFP/Scanpix/LETA
Bronza hokejā pamazām ir integrēta mūsu zemapziņā, ka – tas tik bija numurs! Ka tas vienoja, satuvināja, kausēja, izspieda, reibināja – līdz aizsmakumam. Puikas tiek aicināti uz skolām, iestādēm un rūpnīcām un, gan jau viņus jaunais Prezidents uzaicinās arī uz savu inaugurācijas balli – starp tiem 1400, kam tur it kā ir jābūt pēc konjunktūras, pēc protokola. Šie pārspīlējumi ar eiforiju ir ļoti skaisti, jo pēc tam sekos bedre, vai vēl sūdīgāk – atklāsmes, ka dzīve kopumā nav nekāda arēna vai stadions un ka tur autogrāfam nabas rajonā nav nekādas nozīmes. Bet – tas būs pēc tam.

Tieši šis cilvēks atnāk un izmēž interfronti no izlases ģērbtuves – ja saprotat, par ko vispār ir runa. Jo pirms viņa izlase ir parasts pavasara veikals, kur vadošie spēlētāji zīmē shēmas – un tam nav nekāds sakars ar taktiskajiem zīmējumiem hokeja laukumā. Tas ir tuvāk padomju armijas ģedovščinai jeb ārpusreglamenta attiecībām.

Un, lai arī Kirovam Lipmanam patiešām ir nopelni Latvijas hokejā, jo viņa veidotajā organizētajā haosā valdīja tāds kā nepārejošs cūcenes motīvs, pat viņam necēlās roka un vēl kaut kas cits – lai pasūtītu kapteini Znaroku...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!