Diāna Džaviza nāk no Salacgrīvas, ilgāku laiku dzīvojusi Maldivu salās, bet kopš 2013. gada par mājām sauc Vīni. Jau bērnībā bija ļoti sportiska un aktīva, skolas laikā spēlēja basketbolu, bet skriešanas karjera aizsākās tieši Austrijas galvaspilsētā. "Tai pievērsos pēc atgriešanās no Maldivu salām – piecus gadus biju precējusies ar maldiviešu puisi. Tobrīd secināju, ka no Eiropai raksturīgās ēdienkartes sāku pieņemties svarā, vairs nejutos labi savā ādā," stāsta Diāna. Viņa ir 178 centimetrus gara un tolaik ērto un pierasto 60 kilogramu vietā svērusi akurāt par pieciem vairāk. Otrs iemesls, lai atsāktu regulāras fiziskās aktivitātes – vēlme atbrīvoties no smēķēšanas. "Tolaik smēķēju daudz, vismaz paciņu dienā..." viņa neslēpj.
Viņa sāka ar skriešanu uz laiku trīs reizes nedēļā – sākumā pusstundu, tad četrdesmit minūtes, stundu. "Nepievērsu uzmanību noskrietajiem kilometriem un ātrumam, vienkārši kāpināju laiku, ko pavadīju skrienot. Ja biju skrējusi stundu, bet joprojām jutos labi un gribējās skriet vēl, tā arī darīju. Nekādus speciālos gadžetus – pulsometru, pulksteni – sākumā neizmantoju, paļāvos uz sajūtām un to laika nogriezni, ko biju sev atvēlējusi," atceras Diāna. Papildus tam sāka arī vairāk staigāt, piemēram – uz darbu un atpakaļ gāja kājām.
Pēc reizes, kad izdevās noskriet 15 kilometru ("tobrīd tas šķita kaut kas neiedomājams!"), prātā pirmoreiz iešāvusies doma par to, ka vajadzētu izmēģināt spēkus pusmaratona distancē. Aizrāva sacensību azarts, iespēja redzēt citus skrējējus. Distanci Diāna pieveica bez grūtībām, bet problēmas sākās nedaudz vēlāk, proti, gadījās iedzīvoties traumā. Sāpošas cīpslas dēļ teju visu 2014. gadu viņa bija spiesta ar skriešanu iepauzēt. Taču, ja reiz āķis lūpā.... Tā Diāna treniņus pamazām atsāka. Vēl vairāk – izlēma, ka vēlas noskriet savu pirmo maratonu!
