Ja esi olimpiskās medaļnieces treneris, tas viennozīmīgi paaugstina vērtību darba tirgū. Lisovskis nenoliedz, ka Merelas panākums Tokijā mudināja citām UCI komandām izteikt viņam sadarbības piedāvājumus, tomēr, kā pats atzīst, ka ciešās, ģimeniskās attiecības ar Smuldersu ģimeni un "TVE Sport" organizāciju kopumā likušas nosliekties par labu sadarbības turpināšanai ar māsām. Mērķis ir 2024. gada Parīzes olimpiskās spēles, kurās atkārtoti medaļu mēģinās izcīnīt Laura. Komanda arī sapratusi, ka Lisovskim padodas darbs ar jauniešiem, ko arī plāno izmantot, piesaistot viņu jaunās paaudzes sportistiem.
"Tev var būt vislabākie treniņapstākļi, tehniskās iespējas un analītiskie dati par braucieniem, taču būtiskākais ir un paliek tas, kas sportistam galvā. Ja tu kā treneris tam netiec klāt, tad perfektie, sakārtotie blakusapstākļi kļūs absolūti mazsvarīgi. Tāpēc jauniešiem cenšos sakārtot vispirms domāšanu, un panākt, lai viņiem primāri vispār patīk braukt ar riteni. Tikai pēc tam strādājam uz to, lai viņš māk braukt pa trasi. Tas ir svarīgāks par rezultātu. Arī Latvijā ir daudzi, kuri spēj būt labākie un uzvarēt, bet pati BMX būtība un burvība viņos ir zudusi. Tas atspēlējas tajos 15-16 gados, kad jāsper solis pārejai uz profesionāļiem, bet sports kļūst neinteresants. Kad sāku strādāt ar bērniem, arī man likās svarīgi fināli, pjedestāls, kopvērtējumi. Tagad, kad esmu profesionālajā sportā, esmu sapratis, ka bērnu sportā būtiskākais un svarīgākais ir viņos izkristalizēt pareizās lietas. Piekrītu, ka ir jābūt sadalītām vietām un apbalvošanai, bet svarīgākais ir tas vispārējais atbalsts, jo īpaši mazajos vecumos. Pārāk lielu nozīmi šobrīd ieņēmušas vecāku un treneru ambīcijas, kas savukārt ilgtermiņā liek zaudēt talantīgus sportistus.
