Pirms finālturnīra ierodoties Brazīlijas izlases nometnē, Sokratess bija gatavs spēlēt pat vārtsarga pozīcijā, ja vien tas palīdzēs komandai uzvarēt. Šāda avantūra gan bija maz ticama, taču atmest smēķēšanu un alus dzeršanu viņam vajadzēja. Sokratess uzskatīja, ka šī ir labākā un, iespējams, vienīgā izdevība sasniegt futbola virsotnes, tādēļ nolēma mest pie malas savus ilggadējos netikumus.
Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Sokratess medicīnas vietā izvēlējās futbolu, bija iespēja piedalīties sporta lielākajā pasākumā. Lai gan tēvs gadiem ilgi šķendējās par dēla smēķēšanas ieradumu, līdz pat 1980. gada vidum Sokratess pat neapsvēra domu no tā atteikties. Viņš izsmēķēja divas cigarešu paciņas dienā, tomēr līdz 1980. gada vidum samazināja dienas patēriņu līdz puspaciņai. Tas lika justies daudz labāk. Viņš pieņēmās svarā, treniņi vairs nebija tik mokoši, un viņš izbaudīja futbolu vēl vairāk.
Sokratesa kaitīgie ieradumi kaitināja arī Brazīlijas izlases galveno treneri Tele Santanu. Divus gadus pirms Pasaules kausa viņš atklāti pateica Sokratesam, ka tabaka stāv ceļā iespējai kļūt par izcilnieku. "Ja Sokratess par sevi rūpētos tāpat kā Ziko, kurš nesmēķē, viņš būtu labākais spēlētājs Brazīlijā. Pašlaik savus fiziskos trūkumus viņš piesedz ar jaunību un nenoliedzamo meistarību. Taču laiks rit, un viņa smēķēšana liek apšaubīt, vai viņš savas spējas saglabās līdz finālturnīram," paziņoja treneris.
