Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Atceroties pasaules hokeja čempionātu Rīgā pirms 15 pavasariem, līdzjutēju domas nenovēršami aizslīd pie spēles pret Kanādu. Toreiz uz "Arēnas Rīga" ledus bira monētas, krājās plastmasas drazas un vientuļi apgūlās pat kāda vilšanās pārņemta fana krosene, bet Latvijas izlases vārtos saskrēja vienpadsmit ripas. Astoņas no tām ielaida 21 gadu vecais Mārtiņš Raitums. Par talantīgu uzskatītais vārtsargs karjeras laikā savu potenciālu pilnībā tā arī nespēja realizēt. Traucēja gan jaunības dullums, kas ievilināja nepatikšanās ārpus hokeja laukuma, gan uzņēmības trūkums cīņā par vietu valstsvienības vārtos. Sagaidot Latvijas izlases pirmo spēli pret Kanādu otrajā mājas čempionātā, MVP nu jau bijušo hokeja vārtsargu sazvanīja Norvēģijā, mainām automašīnas riepas.

Taču īstā katastrofa sākas trešā perioda sākumā, kad Lukers turpināja sūtīt Latvijas hokejistus uz noraidīto soliņa, bet kanādieši turpināja mest vārtus. Kad 5. minūtē rezultāts kļuva jau 0:8 un noraidījumu saņēma Aleksandrs Semjonovs, troksnis arēnā pietuvojās 110 decibeliem. Vairākus desmitus latu par biļetēm samaksājušo līdzjutēju pacietība bija galā, un spēle tika pārtraukta otro reizi. Līdzjutējus uzrunāja un mierināt centās Jānis Sprukts, bet pēc spēles atsākšanas Raituma vārtos iebira vēl trīs ripas – 0:11. Vārtus bija guvuši desmit dažādi kandādieši, to vidū arī Sidnijs Krosbijs, Brendans Šenehens, Patrīss Beržerons...

"Sākumā jau vēl nebija tik traki," šodien tā vakara spēles notikumus atceras Mārtiņš, kurš uzreiz izceļ kādu tā laika dīvainību.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!