Saskaņā ar oficiālo versiju liktenīgā kļūda bija apkalpes radiosakaru noskaņošana uz Aramilas militārā lidlauka frekvenci, kas atrodas tikai sešus kilometrus no Koļcovas. Tādējādi, lidmašīnai nosēžoties, piloti neredzēja skrejceļu un devās otrajā aplī. Ekipāžas komandieris Ivans Zotovs veica nosēšanos pēc datiem, ko saņēma no Aramilas, un tas izrādījās liktenīgi – avārija notika neveiksmīgas nosēšanās laikā. Lidmašīna neaizdegās, taču trieciens bija tik spēcīgs, ka gāja bojā visi lidmašīnā esošie – seši apkalpes locekļi un 13 pasažieri: spēlējošais treneris Boriss Bočarņikovs, hokejisti Jevgeņijs Voroņins, Vasīlijs Volodins, Nikolajs Isajevs, Jurijs Žiburtovičs, Zdeneks Zikmunds, Aleksandrs Moisejevs, Ivans Novikovs, Jurijs Tarasovs, komandas ārsts Mihails Alperins un masieris Aleksejs Galkins, kā arī pēc iepriekšējās sezonas no Rīgas pārnākušie latviešu hokejisti – Mellups un Šūlmanis.
"Pirms tam mums bija liela uzvara pār Ļeņingradas "Dinamo". [Vasīlijs] Staļins ieskatījās ģērbtuvē: "Skaistuļi! Apsveicam!" Bet treneris Boriss Bočarņikovs viņam stāsta: "Nākamais mačs ir Čeļabinskā. Ziņo, ka būs nežēlīgs aukstums, zem -30. Mums vajadzētu lidot agri, aklimatizēties." Uz ko Staļins atbildēja: "Rezervējiet lidmašīnu"," atcerējās komandas hokejists Viktors Šuvalovs, kurš liktenīgajā reisā nedevās tikai tāpēc, ka Josifa Staļina dēls gribēja viņu pasaudzēt: "Neņemiet līdzi Šuvalovu. Mazums kas var notikt." Tikko biju pārnācis no Čeļabinskas, un tur mani uzskatīja par nodevēju."
Tajā pašā laikā VVS MVO tomēr bija iespēja izvairīties no katastrofas. Lidmašīna veica pārsēšanos Kazaņā (tajos gados izplatīta prakse aviācijā), un gaidīšana ieilga, jo Urālos mežonīgā sala dēļ lidmašīnas uzņemt nebija gatavi. Taču spēlējošais treneris Bočarņikovs pēc ilgas pierunāšanas no Vasīlija Staļina izlūdzās atļauju turpināt lidojumu. Lai gan no Kazaņas uz Čeļabinsku varēja nokļūt arī ar vilcienu... Acīmredzot treneris vēlējās, lai komandai būtu laiks aklimatizācijai, par ko viņš runāja pēc sava pēdējā mača.
Uz VVS MVO pārcēlās ar tā laika slavenākais hokejists Vsevolods Bobrovs, kurš 1950. gada janvārī izglābās no liktenīgā reisa. Šo traģēdiju apvijuši dažādi mīti, ne tikai par Bobrova izglābšanos. Pirmais no tiem: par aviokatastrofu esot brīdinājis Josifa Staļina privātais ekstrasenss Volfs Mesings. Tieši tādēļ uz maču neesot aizlidojis Vasīlijs Staļins (un neviens pat nebrīnās, kāpēc gaisa spēku komandieris un kopumā visai aizņemts cilvēks, pēkšņi sagribēja doties uz ierindas maču). Tāpat viņš it kā esot brīdinājis Bobrovu, ka viņam jābrauc ar vilcienu.
