Ungārijas olimpiskā komanda bija pametusi Budapeštu triumfējot, bet Melburnā ieradās emocionāli satriekta, sērojot par savu tautiešu un jauniegūtās brīvības zaudēšanu. Viņu šoks un skumjas drīz vien pārvērtās niknumā, ko viņi novirzīja savos sportiskajos priekšnesumos. Ungārijas ūdenspolo komandai, kas bija pārliecinoša favorīte uz zeltu, turnīra pirmspēdējās kārtas spēlē bija jātiekas ar PSRS.
"Ungārijas sportistiem spēles likme bija skaidra," norāda dokumentālās filmas režisors. "Šeit viņi varēja stāties pretī padomju varai godīgas spēles laukumā. Nekādu tanku vai lidmašīnu – viņi grasījās attiecības nokārtot ūdenī."
Spēle pulcēja daudz cilvēku, kuru vidū netrūka arī Melburnas ungāru kopienas locekļu. Atmosfēra jau no paša spēles sākuma bija nokaitēta. "Mēs jutāmies tā, it kā spēlētu Ungārijā," BBC izdevumam "Sporting Witness" sacīja viens no spēles galvenajiem varoņiem Ērvins Zādors. "Tur esošie ungāri jutās tik aizskarti un tik dziļi ienīda visu, ko Padomju Savienība bija darījusi ar mūsu valsti kopš 1945. gada, ka kļuva gluži ārprātīgi..."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
