Foto: AP/Scanpix/LETA
Ikviena ūdenspolo spēle risinās divos līmeņos – kamēr virs ūdens redzams teju graciozs atlētisms, zem ūdens notiek agresīva, bieži vien pat rupja cīņa. 1956. gada oktobra beigās Ungārijā sākās pret padomju varu vērstā revolūcija, bet par tās asiņaino iznākumu valsts olimpiskā komanda uzzināja, vien ierodoties Austrālijā. Ungārijas sportistos kūsāja naids pret okupantiem un neziņa par savu nākotni dzimtenē. Dažas dienas vēlāk – 6. decembra pēcpusdienā – Ungārijas ūdenspolo izlase cīņā par zelta godalgām iekāpa vienā baseinā ar PSRS izlasi.

"Ungārijas sportistiem spēles likme bija skaidra," norāda dokumentālās filmas režisors. "Šeit viņi varēja stāties pretī padomju varai godīgas spēles laukumā. Nekādu tanku vai lidmašīnu – viņi grasījās attiecības nokārtot ūdenī."

Spēle pulcēja daudz cilvēku, kuru vidū netrūka arī Melburnas ungāru kopienas locekļu. Atmosfēra jau no paša spēles sākuma bija nokaitēta. "Mēs jutāmies tā, it kā spēlētu Ungārijā," BBC izdevumam "Sporting Witness" sacīja viens no spēles galvenajiem varoņiem Ērvins Zādors. "Tur esošie ungāri jutās tik aizskarti un tik dziļi ienīda visu, ko Padomju Savienība bija darījusi ar mūsu valsti kopš 1945. gada, ka kļuva gluži ārprātīgi..."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!