Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Šķēpa mešana, kas šī gadu tūkstoša pirmajā dekādē bija uzskatāma par mūsu vieglatlētikas un varbūt pat visas Latvijas sporta zīmolu vai karogu, turpmākajos desmit gados negaidīti iestigusi vēl smagākā krīzē nekā tajā, no kuras laimīgi izķepurojās ap gadsimtu miju.

Taču Sirmā sasniegumi diemžēl atgādina vientuļu masta priedi izcirtumā, jo gadsimta otrajā dekādē mūsu šķēpa mešanas labās tradīcijas pamazām pārvērtās savā pretstatā. Latvijas šķēpmetēji pēdējos desmit gados piedalījušies trīs olimpiskajās spēlēs, piecos pasaules un četros Eiropas čempionātos, viņu kopējais skaits ir 12 – četras dāmas un astoņi kungi. Šajās 12 sacensībās latvieši 39 reizes izstājušies jau pēc trim kvalifikācijas metieniem un fināla ducī iekļuvuši vien 14 reižu...

Plāksteris mūsu elites šķēpmetēju neveiksmēm bija jauniešu un junioru desmit gados izcīnītās 14 medaļas, tostarp sešas zelta, sava vecuma pasaules un Eiropas čempionātos. Tādēļ jutos nepatīkami pārsteigts, ka šogad Eiropas junioru čempionātā startēja tikai viena latviete, ierindojoties 15. vietā, bet pasaules U-20 un Eiropas U-23 čempionātos Latvija šķēpa mešanā nebija pārstāvēta.

Erudītais vieglatlētikas eksperts Andris Staģis savā arhīvā sakrājis visus Latvijas Šķēpmetēju kluba ik vasaru rīkoto olimpisko čempionu kausa izcīņas sacensību rezultātus sešās vecuma grupās kopš 1996. gada. "Šis nav Latvijas sporta klasiskais "Bermudu trijstūris", kurā pazūd talantīgi juniori pa ceļam uz pieaugušajiem, te bojājumi vērojami jau pašā saknē.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!