Foto: DELFI
Pāreja no jauniešu uz pieaugušo sportu ir grūtību pilns solis ikvienam sportistam. Gan fiziski, gan emocionāli, gan bieži vien arī finansiāli. Talantīgākos savā aizgādībā uzņemt vēlas jebkurš treneris vai komanda, taču nebūt ne visi jaunieši savu īsto potenciālu atklāj jau tīņa gados. Bet, ja tas nav noticis, tad pēc vidusskolas beigšanas sākas cīņa par izdzīvošanu, kas nereti beidzas ar sporta pamešanu studiju vai darba dēļ. No vienas puses, dabiskā atlase nav nekas peļams, taču, no otras, šādā veidā sports pazaudē perspektīvus jauniešus, kuriem neizdevās sevi apliecināt ar pirmo mēģinājumu.

Zīmīgs piemērs ir arī 2017. gada pasaules un 2018. gada Eiropas vicečempions daudzcīņā Oļegs Kozjakovs. Pirms diviem gadiem viņam skolas sporta stundā uzskrēja klasesbiedrs, sagādājot nopietnu savainojumu. Treneris Valērijs Velčinskis bija dusmīgs un pat šķietami novērsās no audzēkņa, bet, kad puisim tika piedāvāta apmaksāta iespēja apmeklēt kārtslēkšanas treniņus Rīgā, treneris to noraidīja. Pērn Kozjakovs finansiālu apsvērumu dēļ sāka strādāt par mehāniķi "Rīgas satiksmē" un nomainīja treneri. 

Uzvaras mirklis sportā ir spožs un emocionāls. Bet kāds bijis ceļš līdz goda pjedestāla augstākajam pakāpienam? Kas notiek ar tiem, kas nesaņēma pirmo vietu un, iespējams, sportu pameta vēl pirms nostāšanās uz starta līnijas? Kur sporta sistēmā paliek bērns un kāda ir trenera loma viņa panākumos un veselības uzlabošanā? Par to lasi rakstu sērijā "Aiz pjedestāla"!

Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.

Пожалуйста, подождите!

Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...

Loading...

Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!