"Sindija, tu kavē," pie Gulbenes sporta skolas ieejas pieripojušo velosipēdu apsauc treneris Oskars Vīksna. "Tas ir mans ritenis. Viņas saplīsa, bet man bija divi, tāpēc vienu varēju iedot," viņš iedod kontekstu audzēknes uznācienam.

Sindija Miščenko ir vienīgā dāma 2008. gada čempionu komandā. "Reti talantīga meitene. Kad vēlāk redzēsiet viņu laukumā, tad sapratīsiet, par ko es runāju," treneris uzšķiļ intrigu un palaiž kavētāju krosa distancē pa Gulbenes ielām – kur visi puiši jau devušies. Rokās viņam A4 lapa, kurā ar roku sazīmēta tabula un pierakstīti audzēkņu rezultāti krosā.

Trenerim Vīksnam patīk lietas uzlikt uz papīra. Lai to ilustrētu, viņš sāk kopotajos rakstos meklēt tabulas, kurās ik pa četriem mēnešiem piefiksēti audzēkņu augumi. Pirmajā brīdī neatrod, bet atrod vēlāk – kopā ar metodisko grāmatu, ko sastādījis kopā ar treneri Mārtiņu Zībartu. Grāmata izdota ar Gulbenes pašvaldības atbalstu, bet tās satura kodolu veido Vīksnas pierakstu kladēs gadu gaitā uzkrātie vingrinājumi.

Kamēr Vīksnas 2008. gada kalums skrien pa Gulbenes ielām, sporta skolas zālē dārd rūdītās treneres Vijas Kalniņas balss. Viņas pārraudzībā esošie 2007. gadā dzimušie zēni aizvadītajā sezonā kļuvuši par Latvijas vicečempioniem. Sarežģīto pusaudžu vecumu Kalniņa iegrožo ar spilgtu harizmu un autoritāti. "Viens puisis nebija uz treniņu, jo esot bijis pie friziera.