Pirmo no saviem četriem pasaules čempiona tituliem Kaspars Stupelis izcīnīja 2003. gadā, līdz šim pēdējo – pērn. Blakusvāģu motosportā, kur fiziskā sagatavotība prasa nevainojamu ekselenci, bet lūzumi, mežģījumi un dažnedažādi zilumi faktiski ir ikdiena, šāda ilggadība ir fenomens – jo katra sezona var kļūt par pēdējo arī 20 vai 25 gados. Kasparam ir 38. Kā jūtas sportists, šādā brīdī saņemot pavēli: stop – pagaidi gadu! Bet – ja nu šī gada nav?
Pērn, pēc četru gadu pārtraukuma, Kaspars Stupelis izcīnīja ceturto pasaules čempiona titulu savā karjerā. Pirmos divus viņš ieguva 2003. un 2004. gadā kopā ar nīderlandieti Danielu Vilemsenu, bet pārējos divus – 2015. un 2019. gadā ar beļģu braucēju Etjēnu Baksu. Tika atzīts par Latvijas labāko tehnisko sporta veidu pārstāvi (un arī gada populārāko sportistu) "Latvijas Gada balva sportā 2019"ceremonijā, un sarunās ar medijiem atzina, ka apņēmības pilns startēt arī šajā sezonā – par spīti tam, ka pasē vairs nav 18, bet gan divtik. Tādēļ šobrīd mūsu sarunu iesāku ar šķietami loģisko pieņēmumu, ka piespiedu pauze brīdī, kad sportists ir "uz viļņa" un jūt, ka varētu paveikt lielas lietas, droši vien ir īpaši nepatīkama trieciens.
Taču Kaspars noliedzoši pašūpo galvu. "Īsti nav tā, kā visi domā...
.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
