Taču karatē un kikboksam ir kāda ļoti būtiska atšķirība, proti, kikboksā ir atļauti ne tikai sitieni pa rumpi un kājām, bet arī pa galvu. Pēc desmit gadu treniņiem karatē Zauram pārkvalificēšanās cena bija sāpīga – pirmā pusgada laikā viņam četras reizes tika salauzts deguns. Tā nu pamazām viņš cīņas laikā rokas sāka turēt arvien augstāk... Pirmo cīņu ringā Zaurs aizvadīja Kauņā, kur piedzīvoja zaudējumu otrajā raundā. Savukārt pirmajās cīņās profesionālajā kikboksā viņš 2005. gada beigās un 2006. gada sākumā spēkojās ar Artūru Jaškuļu. Par pirmo cīņu, kas noslēdzās neizšķirti, Džavadovs nopelnīja 20 latus, bet naktskluba "Faraons" īpašniekam Genādijam cīņa bija tik ļoti iepatikusies, ka viņš Zauram uzdāvināja jaunu televizoru.

Atšķirība starp amatieru un profesionālo kikboksu nav tikai honorārā. Profesionālajās cīņās sportistiem nav ne kājsargu, ne ķiveres, tādēļ uzreiz jāapzinās – būs sāpīgi. Ne visi to ir spējīgi saprast un pieņemt. Cilvēks, kurš uz lielā ekrāna skatījies Žana Kloda van Dammes filmas vai tālrādē vērojis K1 sacensības, pēc dažiem treniņu mēnešiem pirmajos sparingos nonāk pie atziņas, ko īsti nozīmē cīņa. "Daudzi iedomājas – cīņa ir tad, kad tu kādam sit. Nē, nē, tā tas nav. Īstenībā ir 50 pret 50 – gan tu sit, gan tev sit. Ne visi tam ir gatavi."