Abonē un lasi vairāk

Ringā viņš kāpj, skanot azerbaidžāņu mūzikas ritmiem, – tas ir veids, kā godāt savu senču saknes. Taču pēc mentalitātes, kaut arī kaukāziešu virtuvi nekad nemainītu pret cūkas karbonādi un sutinātiem kāpostiem, kikbokseris Zaurs Džavadovs ir tuvāks latviešiem. Uz ielas savā mūžā kāvies trīsreiz, pēdējā reize bija pirms desmit gadiem – cīņa ilga divas sekundes. Taču patiesībā ārpus ringa Zaurs nelabprāt iesaistās pat vārdu apmaiņā. Agresivitāte ir viens no stereotipiem, ko rosina vizuālais tēls. Kad viņš aicina piesēst vienā no Jomas ielas kafejnīcām, kas pieder viņa draugam, tuvojoties Jāņa Pliekšāna ielai, jau speru soli armēņu restorāna virzienā, bet Zaurs turpina virzīties uz beķereju "Bitīte". Aizspriedumiem ir spēks.