Skudra jau pirms dažām nedēļām saprata, ka viņš ir iekļauts ēdienkartē, tāpēc nekautrējās pēc kārtējā zaudējuma runāt par organizācijas defektiem. Pasvītroju – nevis komandas, bet tieši organizācijas. Viņš ir pirmais, kas ēdot no rokas, to pateica, bet – ne pirmais, kas to atklāja un zināja. Citi paklusēja, kas ir saprotams un izskaidrojams, jo – dinamiešu projekts Latvijas hokejā kopš zināma laika ir ievilcis tieši šādu paklausības formu. Nekā nosodāma – visi ir cilvēki. Tādā veidā ir ārkārtīgi viegli noorientēties apkārtnē – redzi, kas tēlo, liekuļo, izdabā. Un tā viņi sevi apkalpo, stāstot, ka ir daļa no Latvijas hokeja, vai tās piramīdas augšējā gala.

Tagad Skudras vietā nāks citi, kas teju vai sezonu cietās un būra apstākļus, lai atbrīvotos no liekās rīkles. Pēteri nedrīkst nievāt un izmiet, jo viņš labi zināja, uz ko parakstījās. Varēja nopauzēt, taču trenera arodā ir tāds nerakstīts likums, ka jāņem viss, kas pa rokai gadās, jo nevar zināt, vai pēc tam vēl būs rokas... Turklāt, bija arī tāda rožaina sajūta, ka sliktāk jau nebūs kā bija. Tagad zinām – ka var būt arī sliktāk. Nākamais no treneriem gan vairs neko tādu nepiedzīvos – vai nu atkārtos visus šajā sezonā sasniegtos antiņu rekordus (antirekordus) un teiks, ka iegūta zināma stabilitāte, vai – pakāpsies, kas šajos apstākļos pa spēkam ir jebkuram Rīgas vovam un vaņkam. Un, ja kāds uzreiz asociē sevi ar pieminētajiem personāžiem, tad tas noteikti nebija domāts kā konkrēts tēls. Šobrīd Rīgas "Dinamo" var vadīt arī Lembergs no cietuma vai Levits no pils, vai – Juhņeviča mājsēdē, ja uzskatām, ka nepieciešams ārkārtas risinājums.

Kas notiks tālāk?