Foto: Dmitrijs Suļžics/F64
...jā, kam tad bija jābūt pēc tam? Pārfrāzējot tautā zināmās parindes, šī vasara patiešām ir skaista – ja runājam par sportu. Eiropas čempionāts futbolā un olimpiskās spēles. Futbolu sauc par karali, bet pieciem apļiem tiek piedota tāda kā visaptveroša humānisma un fiziskās dailes jauda. Labi, ka ir tāda vasara, jo kā viens, tā otrs gadījums patiesībā ir nekas vairāk kā cilvēces prāta un apziņas pārbaudījums. Diemžēl ne par labu eksāmena kārtotājiem. Bet – tur jau tā burvība!

Savā ziņā – spēles ir tāds pats izklaides klons kā aprakstītais futbola gadījums. Ja būtu jēga, varētu kaifot, bet – tā kā jēgas tam visam nav, tad paliksim pie vispārīgā moto, ka galvenais ir... nebūt tūristiem. Protams, ka jēgu un saturu var meklēt tajā desmitgadē, ko atlēts atdeva sviedru dievietei un mērķtiecības velnam, taču tas pārsvarā nav saistīts ne ar vienu no vispārzināmajām pievienotajām vērtībām. Pat ar PVN – nē... Kā sevis nodarbināšana – tas gan. Un daudziem tā ir atslēga, lai pēc gadiem atvērtu acis. Ja nebūtu šīs olimpiskās dziņas, gan jau nekas labs nesanāktu arī pie virpas vai grīdas lupatas, bet te – līdz noteiktam vecumam vari trenēties.

Taču, ko tik daudz par slikto, labāk – par ļoti slikto, kas pavada šo mūsdienu fiziskās gatavības spartakiādi.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!