Manā galvā "hokeja pavasaris" un "pavasara trakums" ir divu dažādu pakāpju termini. Otrais nav pieredzēts jau labi sen, jo līdzjutēji ar laiku sapratuši, ka, lai arī var gadīties pa kādai skaistai, negaidītai uzvarai, vieta turnīra noslēguma tabulā būs ierastajā diapazonā. Latvijas izlases rezultāti kopš debijas pasaules elitē 1997. gadā nav piedzīvojuši ne mazāko izaugsmi. Kā sākām ar 7. vietu, tā ne reizi neesam uzlīduši augstāk.

Ja pirmajos gados eiforiju lielā mērā veidoja arī pirmreizējuma šarms un apziņa, ka "nākamais noteikti būs mūsu gads", tad 25 gadus vēlāk, ceturtdaļgadsimtu mīcoties uz vietas un sākot priekšā laist izlases, kas savulaik netika uztvertas nopietni, arī fanu beznosacījumu pacietībai pienāk gals.