Foto: Lauris Aizupietis
Ar katru dienu manī arvien dziļāk iesakņojas pārliecība, ka Latvijas sporta sistēma un tās ģenerētais kopprodukts nepakļaujas nekādām loģikas normām. Svaigākais apliecinājums tam ir jaunākais kritēriju projekts prioritāro sporta veidu noteikšanā, kas viņdien nonāca manā rīcībā.

Cita starpā, Armands savā publiskajā runā „Sporta studijā" minēja arī to, ka ķiršu kauliņu ripināšana nebūtu ar neko sliktāks sporta veids par bobsleju, šķēpmešanu vai sieviešu svarcelšanu. Pilnīgi vizualizēju, kā dusmās pietvīkst Latvijas sporta alfa tēviņa Zinta Ekmaņa seja, kurš, aizstāvot sava sporta veida bobsleja intereses, līdzās argumentam par izcīnītajām medaļām mīl atgādināt arī to, cik Daumants Dreiškens var uzspiest guļus un cik viņš pats savulaik varējis aizlēkt tālumā no vietas (rezultātu izaugsme nav apsīkusi).

Patiesi – uz visu šo epopeju ap prioritāro sporta veidu noteikšanu, kritēriju izstrādi un piemērošanu dzīvē var paraudzīties gan caur Pučes, gan Ekmaņa prizmu. Paraudzīsimies! Kurš ceļš šķiet loģiskāks, kurš – gludāks, bet kurš – reālāks? (Tiem, kas negrib lasīt visu garo izklāstu, jau tagad padalīšos ar gala secinājumu – viss šis process ir finišējis krūmos.)

.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!