Raimonds Rudzāts: Varbūt pietiks spīdzināt jauno sportistu vecākus?

9. februārī premjera Krišjāņa Kariņa vadītā Nacionālā sporta padome skatīs sporta skolu treneru lūgumu piešķirt treneru atalgojumam iztrūkstošos trīs miljonus eiro. Sporta terminoloģijā runājot, sporta skolu vadība centīsies izlūgties "wild card", ar ko uz brīdi aizlāpīt robu, kādu treneru atalgojumā iecirtušas decembrī Ministru kabinetā apstiprinātās izmaiņas sporta skolu finansēšanas kārtībā. Pretējā gadījumā robu ciet lāpīs (ja lāpīs...) pašvaldības, bet iekavās jau varam nostādīt sportojošo bērnu vecākus, kuri šajā vingrinājumā pildīs adatu spilventiņa lomu.

Izglītības un zinātnes ministrijai patīk uzsvērt, ka bērnu un jauniešu sports ir prioritārs. Tas tiek pamatots ar valsts sporta budžeta sadalījuma ailītēm, kurā sporta pedagogu atalgojumam ik gadu tiek atvēlēts nedaudz vairāk par pusi no kopējā sporta budžeta. Tā ir ļoti laba tendence, kas pelnījusi uzslavu. Bez ironijas.

Taču – ja treneriem jāiet lūgties uz Nacionālo sporta padomi piestiķēt naudiņu, tad kaut kādi savienojumi tomēr īsti neiet kopā. Sastādīšu mazu sarakstiņu ar lietām, kuras ieviešot, bērnu un jauniešu sports, manuprāt, vismaz tuvinātos prioritārajam statusam.