"Nekad nespēju iedomāties, ka daiļslidošanā paveikšu tik daudz. Esmu laimīga un ļoti gandarīta par to, kā izvērtās mana karjera šajā sporta veidā. Tagad, kad esmu sasniegusi sportiskos mērķus, vēlos turpināt savu dzīvi citādi. Daiļslidošana man iemācījusi daudz vairāk, nekā gaidīju. Man bija tikai pieci gadi, kad sāku slidot, un šie bijuši traki 11 gadi, kas pavadīti uz ledus. Šis laiks devis daudz laba un daudz slikta, taču dzīvē tā notiek. Svarīgākais ir atmiņas, kas mani pavadīs visu atlikušo mūžu," piedaloties tūrē Japānā kā viena no "Stars on The Ice" komandas, savā sociālo tīklu kontā ierakstīja Liu.

Tomēr šīs pateicības frāzes nesniedz atbildi, kāpēc neapšaubāmi talantīga sportiste 16 gadu vecumā pārtrauc profesionālo karjeru. Līdz tādām augstākā mēroga uzvarām kā olimpiskais zelts vai pasaules čempiones tituls viņa vēl nebija tikusi, un tas allaž ir gana motivējošs apsvērums, lai turpinātu slidot. Tomēr Alisas nostāja ir nelokāma: pietiek. Rakstura stingrība viņai visticamāk iedzimta no tēva Artura. Viņš ne soli nepiekāpās jautājumā par meitas dalību Pekinas olimpiādē, kaut likme bija iespējami augstākā: Alisas un viņa paša drošība un brīvība. Atgriezties Tjaņaņmiņa laukumā – tas ir pārdrošs risks...