Foto: AP/Scanpix/LETA

Profesionālajā sportā vērtība ir tikai uzvarām – tās ļauj piepildīt ne tikai ambīcijas un sapņus, bet arī naudas makus. Vismaz attiecībā uz sportistiem. Taču profesionālo klubu vadītājiem, tostarp Nacionālās hokeja līgas (NHL) ģenerālmenedžeriem, nepārtraukti ir jāsaredz spēles laukums vismaz pāris soļus uz priekšu, tādēļ reizēm neveiksmīga sezona ilgtermiņā var sniegt lielāku atalgojumu nekā viduvēja. "Tankošanās" ir izplatīta sērga, ko varētu salīdzināt ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām – visi par tām zina, taču publiski apspriež nelabprāt. Tajā pašā laikā kārdinājums ir pārāk liels, un NHL klubi ļaujas riskam.

Līdzīgs piemērs ir 2010., 2013. un 2015. gada čempione Čikāgas "Blackhawks". No 2002./03. līdz 2006./07. gada sezonai tā bija sliktākā komanda līgā. No 1997. līdz 2008. gadam Čikāga tikai reizi bija tikusi play-off spēlēs, piedzīvojot zaudējumu jau pirmajā kārtā. Kādā no aptaujām "Blackhawks" tika nosaukta par sliktāko organizāciju Ziemeļamerikas profesionālajā sportā. Taču 2006. gada draftā Čikāga ar trešo numuru izvēlējās Džonatanu Teivzu, bet gadu vēlāk ar pirmo numuru draftēja Patriku Keinu, kļūstot par pretendentiem uz galveno trofeju.

Bostonas "Bruins" nav bijis ilgstoša perioda kā līgas sliktākajai komandai, tomēr arī 2011. gadā izcīnītajam Stenlija kausam saknes rodamas divās neveiksmīgās sezonās (2005./06., 2006./07.), kad komandai bija ceturtais mazākais uzvaru skaits līgā. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!