Foto: SWNS/Scanpix/LETA
Bodibildinga vēsturnieki sporta veida attīstībā izšķir vairākus posmus: Jūdžina Sendova "Bronzas laikmets", tad "Zelta laikmets", kura galvenais varonis bija Arnolds Švarcenegers, "Muskuļu monstru ēra" – kurā sports atrodas pašlaik. Tomēr, ja deviņdesmitajos gados aktuālo skriešanu pēc absurdas muskuļu hipermasas, ko iesāka Dorians Jeitss, bet līdz ideālam noveda visa bodibildinga karalis Ronijs Kolmens, vēl var saukt par sporta veida augstāko punktu, tad to, kas profesionālajā ķermeņa būvēšanā notiek patlaban – tikai un vienīgi par "nāves ēru"...

2018. gada "Mr.Olympia" čempions Šons Rodens, 2017. gada "Arnold's Classic" uzvarētājs Sedriks Makmilans, PRO līgas dalībnieks Džordžs Pītersons, jaunā bodibildinga "baltā cerība" Dalass Makarvers un sociālo tīklu zvaigzne Ričs Piana ir redzamākie mūsdienu profesionālā bodibildinga upuri. Viņus visus arī saista viena kopīga lieta – ieraksts nāves atzinumā, ka bēdīgajam iznākumam pie vainas bijušas sirds problēmas.

Kāpēc tā? Kas pēkšņi noticis, ka cits pēc cita mirst elites līmeņa sportisti? Daudziem liksies, ka atbilde baigi ilgi nav jāmeklē, jo tā ir tepat, rokas stiepiena attālumā. "Steroīdi!" Protams, ka tiem ir sava loma bēdīgajos iznākumos, taču viss nav tik vienkārši...

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!