Sezonas sākums strauji tuvojas. Kristers Serģis nenoliedz – domājot par tālāko karjeru, šis Paulam būs svarīgs gads. Jo skaitļi nemelo: trīs gadu laikā kopš pārcelšanās no MX2 klases uz MXGP latvietis joprojām nav uzvarējis nevienā braucienā. Posma kopvērtējumā uz pjedestāla izdevies uzkāpt tikai četrreiz, no kurām trīs bija vēl debijas gadā. Pagājušās sezonas guvums – viena 3. vieta Beļģijā, bet sezonas izskaņa atkal tika pavadīta lazaretē, ārstējot Lombardijas trasē salauztās ribas.

"Ja nebūtu bijuši nevajadzīgie kritieni, kam sekoja mikrotraumas – kas neliedz braukt, taču traucē to darīt pilnībā efektīvi –, viss būtu lieliski. Tas sāpīgākais – ka neizdevās nobraukt bez sīkajām kaitēm un sāpītēm. Jo tās viņu pavilka krietni uz leju gan braukšanas, gan arī kopvērtējuma rezultāta ziņā," atzīst Serģis, kurš pirms pagājušās sezonas MVP izteicās, ka galvenais mērķis ir – stabilitāte. Nevar teikt, ka tādas nebija, taču diemžēl – plauktiņu zemāk, nekā būtu gribējies. "Gandrīz visu to sezonu viņš tāds pusšķībs "grabināja"... Labi jau, ka izdevās iztikt bez lielajām traumām, ne kā dažiem citiem – bez lūzumiem, sarautām saitēm. MXGP ātrumi ir nežēlīgi, katra mazākā kļūda praktiski nozīmē kritienu."

Tomēr tirgus negaida attaisnojumus, bet gan rezultātus, tāpēc jautājums: kā tas ietekmējis Jonasa vērtību šajā vidē? "Noteikti ne labākajā virzienā," godīgi atzīst Kristers.