Laika ritējumā mūsu stadionu skrejceļos un sektoros izdedžu, tenisita, bitumena un gumijas plākšņu segumu arvien biežāk nomainījusi ātrākā un ērtākā sintētika – rekortāns vai sportāns. Manas paaudzes vieglatlēti, no sporta skolas vai kluba saņēmuši jaunu naglu kurpju pāri, uzreiz ķērās pie vīles, lai garās naglas saīsinātu un nosmailētu, padarot kaut cik draudzīgas celiņa segumam. Tagad naglenes apgādātas ar ātri un viegli nomaināmiem dažādu dzelkšņu komplektiem, kļuvušas nesalīdzināmi vieglākas un ērtākas, bet čempioniem tiek gatavotas pēc pasūtījuma uz viņu pēdām atbilstošām liestēm.

Progress izpaudies arī tērpos treniņiem un sacensībām, ražotāji piedāvā arvien jaunus gadžetus pulsa, asinsspiediena un citu fizioloģisko izpausmju mērījumiem, lai panāktu optimālās, tāpat dažādus spēka dzērienus, dražejas un gēlus. Uzturzinātnieki ieteic arvien veselīgākas ēdienkartes dažādu disciplīnu vieglatlētiem. Pilnveidojas treniņu metodika. Progress ir tālajos pagātnes gados neiedomājams. Bet par spīti tam, tomēr kāpjamies atpakaļ.

Kādēļ?

Lai kliedētu aizdomas par ļaušanos pesimismam tikai emociju iespaidā, pievērsīsimies kādam, manuprāt, unikālam pētījumam.