Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Saruna ar Latvijas volejbola izlases galveno treneri igauni Avo Kēlu notika brīdī, kad Eiropas čempionāts komandai vēl nebija beidzies un oficiāli nekur nebija izskanējis arī trenera lēmums neturpināt darbu ar valstsvienību. Tiesa, sarunā tas skaidri nojaušams jau tobrīd. "Nezinu, ko vēl varu dot šai izlasei," godīgs ne tikai pret sevi, bet arī pret MVP bija Kēls.

Tas droši vien ir grūti spēlētājiem, kuriem mani ilgi jāgaida autobusā...

Par ko vaicāja igauņu žurnālisti?

Viņi mani pazīst, pazīst manu humoru – kāds labāk, kāds arī sliktāk. Reizēm skatos – par ko viņš tur raksta! Varbūt vispār nav sapratis, ko es gribu pateikt... Bet es viņus sāku ieintriģēt jau sen. Sākās viss ar populāru televīzijas viktorīnu "Eesti mäng", kurā piedalās sabiedrībā pazīstami cilvēki un piedalījos arī es. Protams, man vaicāja arī par būšanu finālturnīrā Igaunijā, atgādināja, ka Igaunijas komanda jau ilgi Latviju ir vinnējusi. Bet es "izšāvu" tādu frāzi: "Nezinu, par ko jūs te runājat. Visas zīmes jau tagad liecina, ka 1. septembrī būs tā diena, kad Latvija te, Igaunijā, uzvarēs Igauniju. Tas jau ir redzams!" Un šī frāze sāka dzīvot savu dzīvi. Nevaru teikt, ka tas izraisīja ažiotāžu, taču sākās tādas pārdomas: "Jā, viņš tā pateica, bet – ko viņš ar to domāja?" Sāka "rakt". Un tas vēl šai tēmai uzpūta uguni. Protams, ja pēc tam to kādā sarunā sajutu, vēl vairāk pielēju eļļu ugunī. Kāds ticēja, kāds nē. Kad palasu internetā komentārus zem rakstiem – reizēm vairāk, reizēm mazāk. Lasīju un domāju, cik grūti droši vien ir dzīvot cilvēkam, kuram pavisam nav humora izjūtas...

Kad notika viktorīna?

Raidījumu uzņēma Zelta līgas laikā vai uzreiz pēc tam – maijā vai jūnija sākumā –, bet televīzijā rādīja jūlija vidū. Tagad esmu kā "ragana". Pēc zaudējuma Slovākijai tālāk tikt varējām tikai tad, ja Horvātija uzvar atlikušajās divās spēlēs ar Igauniju un Slovākiju. Un, kad mums bija atlikušas vien cīņas ar grupas favorītēm Vāciju un Franciju un man jautāja par turpmāko, es pavisam nopietni teicu: esmu pārliecināts, ka Igaunija Horvātiju uzvarēs! Viegli. Es tā arī domāju, taču – nekāda labuma, jo mani iepriekšējie izteikumi kā "raganai" jau bija sākuši iedarboties. Teica, ka Avo gribot ar šo teikumu ietekmēt Igaunijas izlases spēlētāju smadzenes... Un pēc tam, kad viņi zaudēja Horvātijai, sākās kampaņa, kas es tāds esmu un ko esmu izdarījis. Kļuvu par cilvēku, par kuru šeit raksta visvairāk. "Postimees", "delfi.ee", "volleyball24", dažādas radio pārraides – visi apspriež, ko Avo Kēls... Man ir tāda sajūta, it kā es būtu nozadzis šo čempionātu... Nu, lai tā arī būtu. Žēl, ka mēs nevarējām paši lemt par to, vai iekļūstam izslēgšanas spēlēs. Tad būtu vēl ko pateicis. Man vēl daudz bija krājumā. Būtu skaisti un brīvi.

Kā trūkst šai izlasei?

Regulāri ārzemēs spēlē Deniss Petrovs, Hermans Egleskalns, Romāns Saušs un pēdējos divos gados arī Edvarts Buivids. Toms Švans spēlē pie manis Pērnavā, bet – tā jau arī ir Baltijas līga. Var redzēt un just, ka citiem pietrūkst tādas starptautiskās pieredzes. Domāju, ka tas mainīsies, šobrīd gandrīz visi spēlētāji būs citās valstīs – ārpus Baltijas čempionāta. Es noteikti sekošu, kā izlasei veiksies tālāk. Domāju, izmaiņas sezonas laikā būs, īpaši jaunajiem. Viņiem jāsaprot, kādas iespējas viņiem ir pavērušās. Un, ja viņi tās palaidīs garām...

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!