Kur ir mūsu vidējais līmenis? U-19 vecumā mēs spēlējām ar lietuviešiem. Vienu dienu viņi uzliek laukumā vienu divpadsmitnieku, nākamajā dienā – citu. Un visi spēlētāji ir vienādi. Divpadsmitais spēlētājs nāk un dara to pašu, ko pirmais spēlētājs. Talants [Augusts] Marčuļonis no Viļņas "Rytas" spēlē mazāk minūtes un krāj sliktāku statistiku nekā džeks, kurš spēlē ASV vidusskolā vai NKL (Lietuvas otrā augstākā līga).

Liela daļa aizvadītajā sezonā spēlēja "Žalgiris" otrajā komandā NKL līgā.

Tagad paņemsim mūsu komandu – mums ir grūti atlasīt divpadsmitnieku. Nerunājot par to, ka, pirmo spēlētāju mainot pret otro un trešo, mēs nevaram tikt pāri centram. Kā mēs varam uztrenēt vidējo līmeni? Kā tas veidojas? Ar viņiem jāstrādā! Nevar strādāt tikai ar talantiem. Pieņemsim, kāds treneris uzrakstīs sludinājumu, ka viņš Sarkandaugavā uzsāk grupiņu. No Sarkandaugavas apkaimes atnāks 30 cilvēki. Viens no viņiem būs ar nosacīti lielāku talantu nekā citiem. Tas nozīmē, ka viņam, pateicoties talantam, būs kādi panākumi. Treneris domās: "Viss kārtībā! Es labi strādāju. Re, man ir talants." Bet viņam jau no dabas ir tas talants. Es kā treneris skatos, kādu pievienoto vērtību esmu ielicis, ko es personīgi esmu iemācījis, ko viņš kā talantīgs spēlētājs ir uztvēris, kā viņš to spējis integrēt spēlē, vai tas, ko viņš dara treniņā, vispār atbilst spēļu režīmam? Varu pateikt, ka 90% Jaunatnes līgas treniņu vingrinājumu neatbilst pieci pret pieci spēlei. Hendofs [bumbas nodošana no rokas rokā – aut.]! Puse Latvijas komandu spēlē astotniekus, no rokas rokā dod hendofus. Kā viņi iemācīsies apspēlēt viens pret vienu, ja viņi nekad nesaņem bumbu ar skatu pret grozu un viņiem vispār nav pieredzes uztaisīt "trīs draudu" stāju (saglabā gatavību driblēt, mest vai piespēlēt – aut.)? Viņi spēlē astotnieku, lai pāris cilvēki pieskaras bumbai, un tad džeks, kurš ir fiziskāks un kuram ir stiprāka labā roka, iet pa labi garām un mēģina iemest no groza apakšas. Manuprāt, tas nav basketbols.

Daži treneri šovasar izteikušies, ka līdz 14 gadiem obligāti būtu jāsedz presings, jo tā pieaugtu spēļu intensitāte. Viņi saka: "Mēs spēlējam pārāk lēni, spēlējam bez lielas pretestības". Un tad izlašu mačos sākas pārsteigumi. Vēl dzirdēta vēlme aizliegt kombinācijas, lai bērni spēlētu viens pret vienu.

Cilvēki pārprot kombinācijas. Esmu dzirdējis daudzus ekspertus, bet, vai kāds ir minējis tādu terminu kā individuālā taktiskā sagatavotība?