Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Latvijas sporta vēsturē bijis daudz ievērojamu komandu, kas katra savā laikā un vietā paveikusi ko ļoti nozīmīgu un atmiņās uz mūžiem paliekošu. Kāda vairāku gadu garumā, cita – vienā sezonā, vēl kāda – tikai vienā spēlē, taču visas – spilgti. Šī rakstu sērija būs veltīta šīm komandām. Noteikti varētu vairāk, taču kaut kur svītra vienmēr ir jānovelk, un tā nu mēs esam atlasījuši 20 komandas. Kādai putekļu kārtiņa paspējusi sakrāties biezāka, citai vēl pavisam niecīga, taču – pūtīsim nost un kārtosim glītā rindiņā uz paaugstinājuma, citu pie citas! Šoreiz gan nemēģināsim sarindot, kura pirmā un kura vienpadsmitā. Tā būs jūsu, MVP lasītāju, privilēģija – pēc tam, kad būsim izstāstījuši visus 20 stāstus. Šoreiz kārta Latvijas sieviešu basketbola izlasei, kas laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam negrieza ceļu ne Eiropas, ne pasaules labākajām komandām, piepildot arī šķietami nereālo sapni par dalību olimpiskajās spēlēs.

Kvalifikācijas turnīrs tika iesākts ar zaudējumu Slovākijā (72:73), kam sekoja divas smagas uzvaras mājās pār Beļģiju (71:67) un Slovākiju (71:63), bet pēdējā mačā beļģietes tika pieveiktas arī viesos (70:63). Ceļazīme uz finālturnīru bija kabatā, tomēr 2007. gada aprīlī kļuva zināms, ka Čukste Latvijas izlasi uz Itāliju nevedīs. Pēc pāris dienām tika paziņots, ka valstsvienības galvenais treneris būs Zvirgzdiņš, kurš pēc vairākiem gadiem Ventspilī bija pārcēlies uz Krieviju un vadīja Maskavas "Dinamo" sieviešu komandu.

Dāmu basketbola izlases meitenes tika celtas debesīs un arvien skaļāk runāja par 2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm. Taču, pārņēmis valstsvienības grožus, Zvirgzdiņš saprata, ka komanda patiesībā sastāv no gana stipra kodola, kam apkārt nebūt nav tik meistarīgas spēlētājas. Arī eksperti norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai līderes būtu pie labas veselības – tādā gadījumā dāmu izlasei ir lielāks potenciāls nekā vīriešu valstsvienībai. Līderes ir aizvadījušas veiksmīgas sezonas klubos un pašlaik ir īstajā vecumā, kad jārāda labākais sniegums. Bažas galvenokārt raisīja saspēles vadītājas pozīcija, taču arī šeit bija pamats optimismam, jo Zane Eglīte bija kļuvusi pieredzējušāka, bet ierindā bija atgriezusies Ose-Hlebovicka. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!