Kurš gan spēja iedomāties, ka Rīgas "Dinamo" pēkšņi Ņevas krastos izliks tādus slazdus, ar kuriem lepotos par ziedu laiku Ņūdžersijas "Devils". Izcila disciplīna, kas mijās ar negaidītu aktivitāti uzbrukumā. Pirmajā spēlē Miķeļa Rēdliha precīzais metiens pirmās trešdaļas beigās palika vienīgais līdz pat pēdējai minūtei, kad ripu tukšos vārtos ieraidīja Karija. Otrajā spēlē Sušinskis mača sākumā izvirzīja mājiniekus vadībā, taču perioda izskaņā Hosa panāca izlīdzinājumu. Lai gan SKA izpildīja teju divreiz vairāk metienu, rīdzinieki nebūt nebija ierakušies dziļā aizsardzībā un brīžiem spēlēja pat kā pirmais numurs. Jā, veiksmi bija "Dinamo" pusē, taču tā tika nopelnīta ar darbu. Otrā perioda vidū Karija un Dārziņš divreiz iemeta vairākumā, bet Masaļskis vairs netika pārspēts. Pēc mača Šuplers latviešu vārtsargu nekautrējās dēvēt par īstu varoni. "Šajā spēlē viņš glāba mūs vismaz četras piecas reizes. Viņa spēle dod pārliecību komandai." Kā nu ne, Edža divās spēlēs bija atvairījis 65 no 66 jeb 98,5% pretinieku metienu!

Trešajā spēlē neveiksme piezagās nelaikā – otrās trešdaļas vidū vairākumā tika nogulēta SKA nomaiņa un Antons Buts izskrēja viens pret vienu ar Masaļski, kurš metās pretī un atjaunoja potītes savainojumu, lazaretē pievienojoties Pēterburgā savainotajam Laviņam. Mājinieki gan vēl spēja panākt izlīdzinājumu, tomēr pēdējā trešdaļā uzvaras vārtus SKA labā iemeta Sušinskis. Tas gan nebija sāpīgākais, jo pēc spēles izrādījās, ka Masaļskim bez hokeja nāksies iztikt vismaz trīs nedēļas, bet Ankipānam lauzta pirksta dēļ būs jāizlaiž mēnesis.

Pirms sērijas ceturtās spēles 14. martā komandas kapteinis Ozoliņš vārtu laukuma ledus pleķī iekausēja 20 santīmu un viena santīma monētas.