Kas notika 1972. gadā? Rallija braucējs Žans Taibi, kas bija viņas paziņa, palūdza Mišelai palīdzību, t.i., viņam bija nepieciešams stūrmanis, jo iepriekšējais viņu, tautas valodā runājot, bija "pasūtījis". Tas bija sākums tam, lai jau 1973. gadā abi sēdētu vienā auto uz Montekarlo rallija starta, kas bija Mutonas debija WRC sacīkstēs.

Tā aizsākās Mišelas karjera rallijā, taču pirms tam viņa bija iesākusi citu karjeru, jo augstskolā apguva jurisprudenci. Protams, radās problēmas abu nodarbju apvienošanā, ko saprata gan pati autosportiste, gan arī viņas ģimene. Tāpēc Mišelas tēvs, pats būdams biznesmenis, vērsās pie meitas ar lietišķu piedāvājumu – ja viņa nomainīs stūrmaņa pozīciju pret vietu pie stūres, viņš meitai nopirks sacīkšu auto un dos vienu gadu, lai Mišela izmēģina un pierāda savus spēkus šajā arodā. Pretējā gadījumā viņai būs jāatgriežas pie "civilās dzīves".

Saprotams, ka tas bija Mišelas "wild card" lielajā autosportā, un viņa šo iespēju lieliski izmantoja. Lai arī ar pirmo uzrāvienu viņai nesanāca tikt pie lieliem tituliem, Mutona labi sevi pierādīja vietējā mēroga sacensībās, un 1974. gadā ar savu "Alpine-Renault 110" auto debitēja WRC kā pilots, piedaloties Korsikas rallijā. Debijā tika iegūta 12. vieta, kas parasti nekādu apkārtējo uzmanību nepiesaista, taču šoreiz bija citādi.

Jaunā autosportiste sāka saņemt apvainojumus par to, ka viņas auto neatbilst tehniskajiem noteikumiem, proti, vienkārši ir uzlabots, lai varētu braukt ātrāk, jo nekādu citu attaisnojumu tam, ka sieviete nepalika pēdējā vietā, daudzi atrast nevarēja.