Ko nozīmē ilgtspēja un kas zem šī jēdziena slēpjas uzņēmējdarbības kontekstā, kas ir Ilgtspējas indekss un kā efektīvi sasniegt uzņēmuma izvirzītos mērķus? Kādas pārmaiņas pēdējos desmit gados notikušas korporatīvajā vidē un vai jaunā darbinieku paaudze ir kļuvusi prasīgāka? Par to sarunu cikla “Nākotne ir attieksme” ceturtajā epizodē stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) vadītāja Dace Helmane.
Šķiet, tikai retais vairs neapšauba klimata pārmaiņu aktualitāti, un skaidrs, ka domas un rūpes par ilgtspējīgu attīstību ir arī katra ilgtermiņā domājoša uzņēmuma dienaskārtībā. Uzņēmums vai organizācija, kas rūpējas par ilgtspēju, pirmkārt, rūpējas par savu tiešo ietekmi – par darbiniekiem, par klientiem, mazina vai novērš piesārņojumu, efektīvi izmanto resursus, atbildīgi apsaimnieko atkritumus. Tiesa, ar to vien nepietiek – ir jādomā arī par to, kā uzņēmums varētu palielināt savu pozitīvo ietekmi, lai pasauli un tās resursus atstātu arī nākamajām paaudzēm.

"Ilgtspējīga attīstība – tas patiesībā ir par uzņēmuma attīstību, par labākiem finanšu rādītājiem, jo tas viss ir cieši saistīts gan ar efektivitāti, gan produktivitāti un, protams, šodien arī ar reputāciju un dažādiem citiem aspektiem."

Pēdējo desmit gadu laikā korporatīvajā vidē ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kuras veicinājušas gan sociālo tīklu ienākšana, gan kvalificēta darbaspēka pieejamība un arī Eiropas Savienības zaļais kurss. Pārmaiņas notikušas arī sabiedrībā – pilsoniskā sabiedrība kļūst arvien aktīvāka, nevalstisko organizāciju spiediens un kapacitāte pieaug un uzņēmumi ir spiesti ieklausīties.

Jauno darbinieku paaudze ir citādāka – tā kļuvusi prasīgāka un nav gatava samierināties ar nepiemērotiem darba apstākļiem, vērtē ne tikai atalgojuma apmēru un veicamos darba pienākumus, bet arī citus labbūtības rādītājus, tostarp privātās dzīves un darba balansu. Uzņēmumiem neizbēgami nāksies pielāgoties un jau šobrīd nākas pielāgoties šai patērētāju un darbinieku paaudzei.

Diemžēl joprojām ir liels īpatsvars to darba devēju, kas nav sapratuši, ka viņu galvenā vērtība ir cilvēks, taču tie uzņēmumi, kuriem rūp un kuriem ir svarīgi darbinieki, meklē veidus, kā viņus iesaistīt dažādu lēmumu pieņemšanā. Nepieciešams ne tikai sarunāties ar darbiniekiem, bet arī mērīt un pētīt, kas notiek darba vidē un arī ārpus organizācijas, tostarp attiecībās ar klientiem.

"Uzņēmumiem ir būtiski saprast, ka viņu ietekme nebeidzas pie uzņēmuma durvīm vai pie sētas. Rūpēm par darbinieku ir jābūt arī tajā brīdī, kad vakarā vai kādā citā brīdī tiek aizvērtas uzņēmuma durvis un aiziet mājās."

Vide: Yeko Photo Studio (11. novembra krastmala 35-72a)
Copyright © 2023 AS DELFI. All rights reserved.
Projekts sadarbībā ar:
Mediju komunikācijas eksperts:
Elīna Gārbena
Projekta vadība:
Ēriks Radželis
Izstrāde:
Ervīns Malnačs
Dizains:
Māris Rītiņš
Redaktors:
Kristīne Melne
video:
www.later.lv
Saruna:
Rihards Gēcis