Tā ir ūdenstilpju bagātināšanās ar augu barības vielām, kas izraisa tautā saukto ūdens ziedēšanu jeb pārmērīgu dažu sugu aļģu augšanu, jūras vides degradēšanos un ūdenstilpju aizaugšanu. Tam var būt gan ekoloģiski nelabvēlīgas, gan ekonomiski nelabvēlīgas sekas. Pārmērīga eitrofikācija ne vien izraisa masveida zivju un citu organismu bojāeju, bet arī nodara kaitējumu peldētāju ādai. Vienīgais veids, kā samazināt ūdenstilpju eitrofikāciju, ir samazināt piesārņojuma līmeni.

Zinātne par organismu un vides attiecībām. Grieķu valodā "oikos" – māja, bet "logos" – mācība. Šīs jomas speciālisti meklē atbildes uz to, kā samērot cilvēka aizvien augošās prasības ar planētas iespējām.

Vai domāt zaļi nozīmē šķirot atkritumus? Vai pirkt vietējo ražotāju preces? Vai iestāties par katru koku, ko paredzēts nozāģēt pilsētā? Maza daļa patiesības šajos apgalvojumos ir, bet katrā no šiem jautājumiem ir vēl citi, uz ko jāatbild. Vai zaļāk nav nevis šķirot atkritumus, bet neradīt tos? Vai zaļāk ir nepirkt lieku? Vai zaļāk nav neņemt ne plastmasas, ne papīra maisiņu lielveikalā? Domāt zaļi nozīmē lēmumu pieņemšanā un rīcībā par galvenajiem uzskatīt tieši ekoloģiskos aspektus.

Ekoloģiskā pēda nav kāda zaļi domājoša cilvēka rūdītā pēda, bet gan cilvēka ietekmes uz vidi aprēķināšanas metode jeb īpašs kalkulators. Par ekoloģiskās pēdas nospiedumu uzskata hektāros izteiktu zemes un ūdens platību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem.

Tā ir dabas daļa ar visu, kas tur ietilpst un kas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu, bez kā cilvēks nevarētu iztikt. Dabas sistēma, kurā vērojama mijiedarbība un savstarpējā atkarība starp dzīviem organismiem un fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem faktoriem. Ekosistēmu var skatīt dažādos mērogos. Piemēram, mikroekosistēma būs kritis koks jeb kritala ar visiem ar to saistītajiem dzīvajiem organismiem, mezoekosistēma būs pļava vai ezers ar tajā mītošajiem dzīvajiem organismiem, bet makroekosistēma – okeāns.

Kāda koša fotogrāfija sociālajos tīklos ar lupīnu klēpi vai zeltgalvīšu dzeltenajā ielenkumā šķiet pievilcīga līdz mirklim, kad izrādās, ka šīs augu sugas ir pielīdzināmas tik nemīlētajam un agresīvajam Spānijas kailgliemezim un draudīgajam Sosnovska latvāņa stāvam, jo gan daudzlapu lupīnas, gan Kanādas zeltgalvītes, gan Sosnovska latvāņi, gan arī Spānijas kailgliemezis ir invazīvo sugu pārstāvji Latvijas dabā. Vietējai dabai neraksturīgās, bet jau daudzviet sastopamās iedzīvojušās sugas spēj ātri vairoties, izplatīties un visnotaļ agresīvi izkonkurēt pašmāju sugas, tādejādi apdraudot Latvijas bioloģisko daudzveidību, jo spēj uzveikt par sevi vājākas sugas un tām bieži vien nav dabisko ienaidnieku, kaitējot ekonomiski (cīņa ar vējdzirnavām – cīņa ar latvāņiem), traucējot cilvēka labbūtību.

Par lietussarga tipa sugām dēvē tos dabas iemītniekus, kuriem ir ne vien augstas prasības pret saviem dzīves apstākļiem, bet arī kuru eksistence nodrošina eksistenci daudzām citām sugām gan augu, gan dzīvnieku valstī. Piemēram, ūdeņos ziemeļu upespērlenei, kas ir viena no visilgāk dzīvojošajām ūdens faunas sugām, ir vajadzīgs tīrs, neskābs ūdens, tīras gultnes un daudz foreļu, kuru žaunās upespērleņu mazuļi – glohīdijas – pavada savu pirmo dzīves posmu, bet mežā dižraibais dzenis ir tā lietussarga tipa suga, kuras klātbūtne mežā liecina par dobumiem piemērotiem kokiem, kuri dod mājas arī daudzām citām mežā mītošajām sugām.

Nē, tas nav lamuvārds, lai gan daļa sabiedrības, iespējams, to tā jau uztver. Pesticīdi ir ķīmiskas vielas, ko izmanto lauksaimniecībā dažādu augiem kaitīgu organismu un nezāļu apkarošanai un ko iedala sīkākos veidos, piemēram, herbicīdos, kas iznīcina nezāles, insekticīdos, kas iznīcina kukaiņus, fungicīdos, kas iznīcina patogēnās sēnītes, un citos. No latīņu valodas tulkojot, "pestis" ir "slimība", bet "caedo" – "nogalināt". Eiropas Savienībā ir atļauts lietot tikai tādus pesticīdus, kuri ir ieguvuši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes jeb EFSA atzinumu par to nekaitīgumu.

Vienošanās, kas kopš 1975. gada attiecas uz visu pasauli, ar mērķi aizsargāt pārpurvotās teritorijas, īpaši tās, kurās mīt ūdensputni. Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Ķemeru Nacionālais parks, Engures ezers. Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss, Papes mitrāju komplekss.

Vienošanās, kas kopš 1975. gada attiecas uz visu pasauli un regulē starptautisko tirdzniecību ar izzūdošiem augiem un dzīvniekiem, piemēram, izzūdošu sugu orhidejām vai cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, kā arī visiem plēsīgajiem putniem un pūčveidīgajiem, jo starptautiskā tirdzniecība ir viens no faktoriem, kas samazina bioloģisko daudzveidību. Latvija šo konvenciju pieņēma 1997. gadā.