Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
ATBILDĪGI DABĀ
Svešvārdu vārdnīca dabas draugam E-V
Raksts: Kitija Balcare
Foto: Shutterstock
Lai ceļā uz zaļu domāšanu un atbildīgu rīcību dabā neapjuktu dažādos jēdzienos, piedāvājam īsu zaļo svešvārdu vārdnīcu. Šoreiz – no E-V. Pirmo vārdnīcas daļu meklē šeit.
Tā ir ūdenstilpju bagātināšanās ar augu barības vielām, kas izraisa tautā saukto ūdens ziedēšanu jeb pārmērīgu dažu sugu aļģu augšanu, jūras vides degradēšanos un ūdenstilpju aizaugšanu. Tam var būt gan ekoloģiski nelabvēlīgas, gan ekonomiski nelabvēlīgas sekas. Pārmērīga eitrofikācija ne vien izraisa masveida zivju un citu organismu bojāeju, bet arī nodara kaitējumu peldētāju ādai. Vienīgais veids, kā samazināt ūdenstilpju eitrofikāciju, ir samazināt piesārņojuma līmeni.
Vai zināji, ka viens no galvenajiem eitrofikācijas cēloņiem ir lauksaimniecības intensifikācija? Barības vielas no lauksaimniecības sektora bieži nonāk ūdenstilpēs, nepareizi lietojot kūtsmēslus. Tā kā augi un koki iztērē barības vielas savai augšanai, ūdenstilpju piesārņojumu var mazināt ar buferzonu izveidi pie grāvjiem un citām ūdenstilpēm.
Eitrofikācija
Zinātne par organismu un vides attiecībām. Grieķu valodā "oikos" – māja, bet "logos" – mācība. Šīs jomas speciālisti meklē atbildes uz to, kā samērot cilvēka aizvien augošās prasības ar planētas iespējām.
Vai zināji, ka jau Aristotelis savulaik aprakstīja vairāk nekā 500 dzīvnieku sugu saistībā ar to dzīves apstākļiem?
Ekoloģija
Vai domāt zaļi nozīmē šķirot atkritumus? Vai pirkt vietējo ražotāju preces? Vai iestāties par katru koku, ko paredzēts nozāģēt pilsētā? Maza daļa patiesības šajos apgalvojumos ir, bet katrā no šiem jautājumiem ir vēl citi, uz ko jāatbild. Vai zaļāk nav nevis šķirot atkritumus, bet neradīt tos? Vai zaļāk ir nepirkt lieku? Vai zaļāk nav neņemt ne plastmasas, ne papīra maisiņu lielveikalā? Domāt zaļi nozīmē lēmumu pieņemšanā un rīcībā par galvenajiem uzskatīt tieši ekoloģiskos aspektus.
Vai zināji, ka lielākā daļa plastmasas, kas ir tipisks mūslaiku modernais piesārņojums, pilnībā nesadalās nekad, bet tikai laika gaitā kļūst aizvien sīkāka un sīkāka, veidojot ar aci nesaredzamu mikroplastmasas piesārņojumu augsnē un ūdeņos, apdraudot ne tikai vidi, bet arī pašu cilvēku?


Ekoloģiskā domāšana
Ekoloģiskā pēda nav kāda zaļi domājoša cilvēka rūdītā pēda, bet gan cilvēka ietekmes uz vidi aprēķināšanas metode jeb īpašs kalkulators. Par ekoloģiskās pēdas nospiedumu uzskata hektāros izteiktu zemes un ūdens platību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem.
Vai zināji, ka lielākās slodzes Latvijā saistās ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, veidojot teju trešdaļu no kopējās ekoloģiskās pēdas?
Ekoloģiskā pēda
Tā ir dabas daļa ar visu, kas tur ietilpst un kas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu, bez kā cilvēks nevarētu iztikt. Dabas sistēma, kurā vērojama mijiedarbība un savstarpējā atkarība starp dzīviem organismiem un fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem faktoriem. Ekosistēmu var skatīt dažādos mērogos. Piemēram, mikroekosistēma būs kritis koks jeb kritala ar visiem ar to saistītajiem dzīvajiem organismiem, mezoekosistēma būs pļava vai ezers ar tajā mītošajiem dzīvajiem organismiem, bet makroekosistēma – okeāns.
Vai zināji, ka viens no dažādu sugu izzušanas vai skaita samazināšanās cēloņiem ir vecu, lielu koku trūkums mežā? Vecie koki top par iecienītu mājvietu dažādām dzīvo organismu sugām, tai skaitā sēnēm, sūnām, ķērpjiem, kukaiņiem, gliemjiem, sīkiem zīdītājiem un putniem.
Ekosistēma
Kāda koša fotogrāfija sociālajos tīklos ar lupīnu klēpi vai zeltgalvīšu dzeltenajā ielenkumā šķiet pievilcīga līdz mirklim, kad izrādās, ka šīs augu sugas ir pielīdzināmas tik nemīlētajam un agresīvajam Spānijas kailgliemezim un draudīgajam Sosnovska latvāņa stāvam, jo gan daudzlapu lupīnas, gan Kanādas zeltgalvītes, gan Sosnovska latvāņi, gan arī Spānijas kailgliemezis ir invazīvo sugu pārstāvji Latvijas dabā. Vietējai dabai neraksturīgās, bet jau daudzviet sastopamās iedzīvojušās sugas spēj ātri vairoties, izplatīties un visnotaļ agresīvi izkonkurēt pašmāju sugas, tādejādi apdraudot Latvijas bioloģisko daudzveidību, jo spēj uzveikt par sevi vājākas sugas un tām bieži vien nav dabisko ienaidnieku, kaitējot ekonomiski (cīņa ar vējdzirnavām – cīņa ar latvāņiem), traucējot cilvēka labbūtību.
Vai zināji, ka Spānijas kailgliemezis, kurš ir iekļauts Eiropas 100 visinvazīvāko sugu sarakstā un iekarojis teju visas Eiropas valstis, Latvijā ienācis samērā nesen, 21. gadsimta sākumā? Pētnieki pieļauj, ka to veicinājusi robežu atvēršana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un brīvas, nekontrolētas stādu tirdzniecības un ievešanas iespēja no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Invazīvā suga
Par lietussarga tipa sugām dēvē tos dabas iemītniekus, kuriem ir ne vien augstas prasības pret saviem dzīves apstākļiem, bet arī kuru eksistence nodrošina eksistenci daudzām citām sugām gan augu, gan dzīvnieku valstī. Piemēram, ūdeņos ziemeļu upespērlenei, kas ir viena no visilgāk dzīvojošajām ūdens faunas sugām, ir vajadzīgs tīrs, neskābs ūdens, tīras gultnes un daudz foreļu, kuru žaunās upespērleņu mazuļi – glohīdijas – pavada savu pirmo dzīves posmu, bet mežā dižraibais dzenis ir tā lietussarga tipa suga, kuras klātbūtne mežā liecina par dobumiem piemērotiem kokiem, kuri dod mājas arī daudzām citām mežā mītošajām sugām.
Vai zināji, ka dižraibais dzenis katru pavasari kaļ jaunu dobumu ligzdošanai, tikai retu reizi apmetoties pērnajā ligzdošanas vietā? Ar dobuma parādīšanos mežā iegūst ne tikai putni, bet arī bezmugurkaulnieki un mazie zīdītāji, piemēram, sikspārņi, pūces, meža baloži, vāveres un citi meža iemītnieki.
Lietussarga suga
Nē, tas nav lamuvārds, lai gan daļa sabiedrības, iespējams, to tā jau uztver. Pesticīdi ir ķīmiskas vielas, ko izmanto lauksaimniecībā dažādu augiem kaitīgu organismu un nezāļu apkarošanai un ko iedala sīkākos veidos, piemēram, herbicīdos, kas iznīcina nezāles, insekticīdos, kas iznīcina kukaiņus, fungicīdos, kas iznīcina patogēnās sēnītes, un citos. No latīņu valodas tulkojot, "pestis" ir "slimība", bet "caedo" – "nogalināt". Eiropas Savienībā ir atļauts lietot tikai tādus pesticīdus, kuri ir ieguvuši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes jeb EFSA atzinumu par to nekaitīgumu.
Vai zināji, ka 1948. gadā Nobela prēmiju saņēma šveiciešu ķīmiķis Pauls Hermans Millers, kurš 1939.gadā atklāja DDT jeb dihlordifeniltrihloretāna insekticīdās īpašības, ļaujot vēlāk Itālijā uzveikt tīfa epidēmiju, sakaujot slimības pārnēsātājus – utis?
Pesticīdi
Vienošanās, kas kopš 1975. gada attiecas uz visu pasauli, ar mērķi aizsargāt pārpurvotās teritorijas, īpaši tās, kurās mīt ūdensputni. Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Ķemeru Nacionālais parks, Engures ezers. Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss, Papes mitrāju komplekss.
Vai zināji, ka Ramsāres konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums pasaulē, kas veltīts noteiktai ekosistēmai?
Ramsāres jeb Mitrāju konvencija
Vienošanās, kas kopš 1975. gada attiecas uz visu pasauli un regulē starptautisko tirdzniecību ar izzūdošiem augiem un dzīvniekiem, piemēram, izzūdošu sugu orhidejām vai cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, kā arī visiem plēsīgajiem putniem un pūčveidīgajiem, jo starptautiskā tirdzniecība ir viens no faktoriem, kas samazina bioloģisko daudzveidību. Latvija šo konvenciju pieņēma 1997. gadā.
Vai zināji, ka lūsis, Eirāzijā sastopamais savvaļas kaķis, ir apdraudēts, jo tā kažokādas augstu vērtē modes industrijā? Par CITES īpatni konvencijas izpratnē uzskatāms gan dzīvs lūsis, gan tā ādas vai citas ķermeņa daļas, kas ir viegli atpazīstamas.

Vašingtonas konvencija jeb CITES
Projekta ''Atbildīgi dabā"' veidotāji:
saturs – Raivis Bahšteins, Kitija Balcare, Sabīne Košeļeva
redaktore – Kristīne Melne
dizains – Oskars Dreģis
izstrāde – Kārlis Simanovičs
projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.