Latvijā varētu būt ap 5000 nereģistrētu bēgļu no Ukrainas, pauž vēstnieks
Foto: LETA

Šobrīd Latvijā varētu būt aptuveni 5000 nereģistrētu bēgļu no Ukrainas, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā sacīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pašlaik oficiāli reģistrēti ir ap 16 000 cilvēku, tomēr patiesais skaits ir lielāks, viņš teica.

Miščenko pieļāva, ka šie teju 5000 cilvēku, iespējams, dzīvo pie saviem radiem, draugiem vai paziņām.

Tāpat starp bēgļiem ir cilvēki, kuriem ir iekrājumi, un tāpēc viņiem pašlaik nav nepieciešamības vērsties valsts iestādēs. Tomēr kādā brīdī šie līdzekļi beigsies – tad arī viņiem varētu nākties reģistrēt savu klātbūtni šeit, pauda vēstnieks.

Viņš arī sacīja, ka aptuveni 30% no Ukrainas bēgļiem Latvijā ir bērni.

Atbildot uz Saeimas deputāta Andreja Judina (JV) jautājumu par vīriešiem, kuri varētu būt izvairījušies no mobilizācijas un, iespējams, atrodas Latvijā, Miščenko pieļāva, ka tādi noteikti ir, taču viņu nav daudz.

Vēstnieks sacīja, ka ir vīrieši, kas no Ukrainas atbēguši uz Latviju caur Krieviju, un, baidoties tikt aizsūtīti atpakaļ karot, nereģistrē savu klātbūtni šeit. Tāpat vēstnieks minēja gadījumus, kad vīrieši, lai izvairītos no pienākuma karot, ir maksājuši par izvešanu no valsts. Tādi gadījumi esot reģistrēti Polijā.

"Protams, ne visi ir varoņi, tāda ir cilvēku daba. Ir vīrieši, kas mēģina slēpties, un domā, ka Latvija reģistrēs visus, un piespiedīs atgriezties, lai gan tas ir vēstniecības pārziņā," atzina Miščenko, piebilstot, ka šādiem cilvēkiem piemērojama kriminālatbildība, jo viņu pienākums ir karot Ukrainā,

Runājot par bēgļu integrēšanu Latvijas sabiedrībā, vēstnieks uzsvēra nepieciešamību laikus mācīties latviešu valodu. Tāpat vēstnieks akcentēja to, ka no Ukrainas atbēgušajiem bērniem ir jāmācās skolās, par ko arī ceturtdien noritēs pārrunas ar izglītības ministri Anitu Muižnieci (K).

Vēstnieks pateicās par Latvijas iedzīvotāju palīdzību un atbalstu šeit atbraukušajiem Ukrainas bēgļiem un sacīja, ka Ukrainas vēstniecībā nav saņemta neviena sūdzība par pašvaldību iestāžu darbībām.

Vaicāts par Latvijas cilvēku agresiju un neiecietību pret tiem, kuri atbraukuši no Ukrainas, Miščenko sacīja, ka tādi gadījumi esot, bet to neesot daudz.

Viņš atzina, ka vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri nevēlas redzēt patiesību. Tomēr, kopš Krievijas agresijas rezultātā tika nogalināti civiliedzīvotāji un izpostītas pilsētas, ir cilvēki, kas informatīvajā telpā ir pieklusuši.

Tāpat ir sabiedrības daļa, kas attaisno okupantu uzbrukumu, un bieži vien tie ir Krievijas angažēti cilvēki, rezumēja vēstnieks.

"Mēs runājam par cilvēkiem, kas sava sadzīviskā nihilisma dēļ nevēlas redzēt acīmredzamo, un mēs cenšamies skaidrot. Viņi saka, ka "nevajag izmantot izdomātas lietas par iznīcinātiem dzemdību namiem, sabombardētu Mariupoli un bērnudārziem." Ar tādiem cilvēkiem nav vērts runāt, viņiem vienmēr melns būs balts," pauda vēstnieks.

Viņš arī akcentēja nepieciešamību informēt Krievijas sabiedrību par to, ka tai tiek melots, kā arī cīnīties ar dezinformāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Saeima Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form