Viņa skaidroja, ka prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu, jo to izlems tauta referendumā. Līdz brīdim, kad tiek publicēts tautas nobalsošanas rezultāts, Saeima ir pilntiesīga, uzsvēra Lībiņa – Egner.
Tāpēc arī, juridiski vērtējot, šai Saeimai nav nekāda pamata apzināti izlemt, ka nenotiks drīzumā gaidāmās prezidenta vēlēšanas, uzskata eksperte. Prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Sondore - Kukule uzsvēra, ka Satversmē noteiktais, ka prezidentu ievēlē Saeima, ir ne tikai parlamenta tiesības, bet arī pienākums. No Satversmes gara izriet, ka apzināti Saeima nevar vilcināties ar prezidenta ievēlēšanu, uzsvēra padomniece.
Viņasprāt, ir grūti iedomāties situāciju, ka "ar vairākiem piegājieniem", ko iespējami līdz jūlija beigām, kad, visticamāk, notiks referendums par Saeimas atlaišanu, parlaments ar prezidenta ievēlēšanu nevarētu tikt galā.
Prezidents Saeimai būtu jāievēl arī tāpēc, ka Saeimas priekšsēdētājs kā prezidenta pienākumu izpildītājs nevar aizvietot prezidentu kā Saeimas darba kārtības noteicēju, skaidroja padomnieces. Viņas norādīja, ka Satversmē ir noteiktas vairākas ekskluzīvās Valsts prezidenta kompetences, kuras nevar nodot prezidenta vietas izpildītājam, piemēram, likumu atgriešana Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.
Lībiņa – Egner atzina, ka "no Satversmes loģikas viedokļa" būtu problemātiski pieļaut situāciju, ka, tautai nolemjot par Saeimas atlaišanu, tās spīkere tomēr būtu vienīgā persona, kas varētu pildīt Valsts prezidenta vietu, sasaukt Saeimas sēdes un noteikt to dienaskārtību. "No Satversmes loģikas izriet, ka Saeimai savu iespēju robežās ir jāievēl jauns Valsts prezidents vēl līdz tautas nobaslošanai," uzskata Lībiņa – Ergner.
Savukārt Sondora – Kukule, runājot par teorētisko iespēju, ka vasaras otrā pusē Saeima būtu atlaista, bet Valsts prezidenta nebūtu, norādīja, ka varas vakuums vienalga neizveidotos, jo valdība turpinātu strādāt tāpat kā tad, kad Saeima iet vasaras brīvdienās.
Tāpat prezidenta padomnieces arī atzina, ka gadījumā, ja referendumā tauta tomēr nenobalso par Saeimas atlaišanu, Zatlera pilnvaru termiņš būs jau beidzies, tāpēc uz nākamo Valsts prezidentu neattieksies Satversmes nosacījums, ka šādā gadījumā prezidents zaudē amatu.
Lībiņa – Egner arī norādīja, ka "ļoti sausi juridiski raugoties", tā tas būtu arī gadījumā, ja uz otro termiņu tiktu ievēlēts pašreizējais Valsts prezidents Zatlers, jo "mēs varētu nodalīt pirmo Valdi Zatleru no otrā Valda Zatlera". Viņa gan atzina, ka konstitucionālakā teorijā par to ir iespējama arī plašāka diskusija. Prezidenta padomnieces arī norādīja, ka neatlaišanas gadījumā Saeimai jebkurā gadījumā būs tiesības pašai atlaist prezidentu. Tam nepieciešams vismaz 50 deputātu ierosinājums un slēgtā sēdē par to jānobalso vismaz divām trešdaļām deputātu.
Sondore-Kukule atzina, ka tā būtu politiska atlaišana, jo Latvija ir viena no retajām vastīm, kurā prezidenta impīčmenta procedūra netiek nekādi juridiski regulēta, un, lai gan prezidents saskaņā ar Satversmi politisko atbildību nenes, viņa atlaišanai var būt tīri politiski iemesli.
Prezidenta padomnieces arī uzsvēra, ka Valsts prezidenta sestdienas rīkojums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu ir jau stājies spēkā ar izsludināšanas brīdi, un nav atsaucams vai apturams no cita Valsts prezidenta.
Jau ziņots, ka pēc Saeimas ceturtdienas lēmuma neļaut KNAB veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu. Par to prezidents paziņoja sestdien vakarā ārkārtas uzrunā tautai.
Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.
Zatlers, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, izdeva rīkojumu, ar kuru ierosina atlaist Saeimu. Šis rīkojums stājās spēkā sestdien.
Par savu lēmumu Zatleram jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura ne agrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā sarīko referendumu par Saeimas atlaišanu. Ja prezidents saņem tautas atbalstu, Saeima ir atlaista un jaunas Saeimas vēlēšanas jārīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Saeimas atlaišanas. Ja vēlētāji referendumā neatbalsta Saeimas atlaišanu, amatu zaudē prezidents.
CVK sestdien prognozēja, ka referendums par Saeimas atlaišanu varētu notikt 30.jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
