"Līksme" koncertu iesāka ar vienu no skaistākajām un dzidrākajām tautas deju pērlēm "Pie Dieviņa gari galdi" (Alfrēda Spura horeogrāfija, tautas mūzika). Pēcāk tika izdejotas tādas dejas kā "Līkums pie līkuma", "Sasala jūrīna"", "Sābru dancis", "Meitu māte", "Kūmas", "Ābelīte", "Guoju pa mežu", "Es izjāju prūšu zemi", "Pieci vilki", "Mugurdancis", "Jāņu nakti neguļat", "Šķērsu dienu saule tek" un daudzas, daudzas citas.
Tautas deju ansambļa pirmsākumi meklējami 1969.gadā, kad rajona Kultūras namā sapulcējās pirmie ansambļa dalībnieki. Kolektīva vadītāja līdz 1990.gadam bija Irēna Braslavska, kas dejas soļus un horeogrāfijas pamatus bija apguvusi pašmācības ceļā.
Deju ansamblis Irēnas Braslavskas vadībā ļoti nopietni un sekmīgi strādāja, apgūstot skatuves dejas pamatus. 1979.gadā kolektīvs iegūst Tautas deju ansambļa nosaukumu un no šī laika ir visu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku dalībnieks.
Kopš 1990.gada tautas deju ansambli "Līksme" vada Irēnas Braslavskas meita Aija Daugele, kas arī ir šī skaistā jubilejas koncerta mākslinieciskā vadītāja.
Abu Aijas Daugeles vadīto kolektīvu augsto tehnisko un māksliniecisko varēšanu apliecina tas, ka paralēli savam ikdienas darbam un mācībām ikviens dejotājs ar prieku vakaros dodas uz mēģinājumiem, kur tiek slīpēti un spodrināti deju soļi un raksti, tiek lieti sviedri un reizēm pat asaras, lai koncertos varētu dāvināt prieku skatītājiem un sagādātu gandarījumu sev par katru veiksmīgo koncertu.
Kolektīvu repertuārs gadu gaitā ir bijis bagāts ar neskaitāmām latviešu tautas dejām un programmām. "Līksmes" uzstāšanās šo gadu garumā ir redzētas vai visās Daugavpils rajona un novada pašvaldībās, daudz un dažādos koncertos citviet Latvijā, kā arī ārzemēs.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības raksti par dejas mīlestību un nozīmīgu ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā tika pasniegti Mudītei Kiseļovai, Nikolajam Dedelim, Ilmāram Sarkanam un vadītajai Aijai Daugelei.
