1. solis: Atzīšana

Bieži vien cilvēki sāk domāt par garīgām lietām, kad nonākuši visdrūmākajā dzīves punktā, tāpēc parasti ceļojuma sākumu pavada tādas emocijas kā skumjas, bailes, dusmas vai vientulība. Mēs kļūstam vienaldzīgi, zaudējam interesi par apkārt notiekošo, uzskatot, ka viss iepriekš darītais ir kļūda. Kad nonākam viszemākajā punktā, mums atliek tikai viena iespēja – sevi izmainīt.

Šis solis piespiež nepadoties. Tieši tas, kā mums nav (mīlestība, aizraušanās vai piepildījums), kļūst par motivējošo faktoru cīnīties. Ir tiesa, ka katrā no mums ir daļa Augstākā – vai mēs to saucam par Dievu, Allāhu vai vēl kā citādi. Turklāt – nevis kaut kur ārpusē, bet dziļi mūsos – tur, kur nav citu cilvēku domu un uzskatu.

Mēs esam tas, kam ticam, taču – kam ticam mēs, un kam mums liek ticēt citi?

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form