Nesen publicējām vēdu skolotāju Ata un Lindas Zariņu viedokli par mūžseno strīdus ābolu – vai un kāpēc garīgo zināšanu nesējiem pienākas atlīdzība par viņu darbu. Turpinām sarunu, uzklausot arī citu ezotēriķu viedokļus.

Ziedojuma dažādie aspekti

Grāmatu autore, retrītu un sakrālo ceļojumu organizatore Inta Blūma savā blogā atzīst, ka šīs ir tādas neērtas tēmas, par kurām kuluāros tiek runāts daudz, bet skaļi un publiski tikai daži uzdrošinās.

"Ir dažādas tendences, un pēdējā laikā pastiprinās viena konkrēta, kas pamudināja mani uzrakstīt savu personīgo viedokli. Šī ir arī atbilde tiem semināru apmeklētājiem, kas mulst pie termina "ziedojums", jo nesaprot, cik tad būtu pareizi/pietiekami atstāt. Turklāt ik pa laikam atrodos visās pusēs – gan kā lektore, gan pasākumu organizatore, gan apmeklētāja –, kas ļauj uz šo lietu paskatīties no dažādiem skatu punktiem.

Pati strādāju trīs veidos: par konkrētu samaksu, kas ietver manu darbu plus izmaksas, par ziedojumu (brīvas gribas) un par brīvu – neņemot nekādu samaksu.

Zīmēju līknes, analizēju datus, lauzīju galvu, kamēr sapratu kopsakarību, ka uzreiz saprot tie, kuri veikuši priekšapmaksu – viņi ir jau iedevuši, lai varētu saņemt no pirmā teikuma. Linda Meškova

Latviešu valodā ir tāds jēdziens ''par velti''. Nezin kādēļ cilvēki iedomājās, ka tas ir sinonīms jēdzienam ''par brīvu'', bet tā nav. Velte – tā ir dāvana, kaut kas veltīts apmaiņai pret kaut ko. Sava veida barteris.

Vērojumi liecina, ka daudzi ''patērētāji'' līdz galam nesaprot enerģiju apmaiņu likumus, un šī neizpratne var radīt grūtības pašiem. Ir tādi cilvēki, kas spēj novērtēt ieguldīto enerģiju, ir tādi, kas ''iemet'' tik, cik var atļauties, – ''tik, cik nav žēl'', un ir tādi, kas iemet monētas, lai tikai kaut ko iemestu. Bet ir tādi, kas izliekas, ka neredzam ziedojumu kastīti.

Un pēdējo, diemžēl, kļūst arvien vairāk. Enerģijas trūkums ir tik liels, ka cilvēki taupa, kur vien var. Un, kur vien iespējams, cenšas dabūt šo enerģiju par brīvu, nesaprotot, ar ko tas draud viņiem pašiem.
Es patiešām neiesaku ņemt, neko nedodot pretī. Ja katrs apzinātos, ka noziedojot viņš dalās, palielinot pats savu enerģijas plūsmu, bet ''nožmiedzoties'' vai nedaloties, šo plūsmu nobloķē, tad būtu daudz vairāk apmierinātu un laimīgu cilvēku. Bet paņemot ''par brīvu'' jeb nozogot vispār, sastrādā sev karmu. Pilnīgi noteikti kādā situācijā atņems, nozags pašam. Domāju, vai cilvēki nesaprot vai nezina šīs patiesības?

Par brīvu ir tikai tas, ko kāds uzdāvina... Bet arī par to kāds ir samaksājis (jeb ieguldījis). Jo sākotnēji visam ir sava enerģētiskā vērtība. Un arī dāvanas nevajadzētu uztvert kā pašas par sevi saprotamas. Vismaz pateicība jāsajūt un jānovērtē, ja nevēlies aizgriezt arī šo savu kanālu.

Tas, ko dabū par brīvu, bieži ir bez vērtības saņēmējam. Un bez labuma. Jo vairāk tiek ieguldīts zināšanās un praksēs, jo vairāk tās tiek iekšēji novērtētas un pielietotas, jo vairāk tās darbojas.
Pārpilnības plūsmu mēs savā dzīve varam radīt tikai paši, tikai un vienīgi sākot dalīties, arvien vairāk. Ir jābūt apmaiņai. Līdzvērtīgai apmaiņai. Naudā (kas var būt enerģijas ekvivalents), graudā vai cita veida enerģijā – tas ir cits jautājums.

Source

Orākuls.lv

Tags

Ezotērika Labdarība Ziedojums
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form