Arī Pievilkšanās likums daudziem pazīstams, un tātad viena mērķa vizualizēšana kopīgiem spēkiem dod ļoti jaudīgu efektu. Jebkurā gadījumā – neatkarīgi no tā, kā mēs domājam, mēs to, par ko domājam, pievelkam. Egregors izveidojas tad, kad mēs kaut ko darām, lai sasniegtu kaut ko kopā ar kolektīvu.

Kopīga meditācija, treniņi, semināri – tas viss ir egregoru darbs. Bet, lai kā arī būtu, egregors pēc būtības ir energoinformatīvs parazīts. Tāpēc no tā ir vienlīdz liels labums un arī sliktums. Tāda fenomena kā labi egregori nemēdz būt! Žēlsirdības egregors pēc būtības ne ar ko nav labāks par kara egregoru, jo abi tie tik un tā ir energoinformatīvi parazīti.

Egregors dzīvo uz mūsu pieķeršanās rēķina. Emocijas – arī tā ir mūsu piesaiste. Un arī pieķeršanās nemēdz būt laba vai slikta.

Pieķeršanās narkotikām vai piesaiste cilvēkam – patiesībā tas ir viens un tas pats. Vienkārši mums kopš bērnības ticis iedvests, kas ir labi un kas – slikti. Bet pēc būtības tas ir vienādi.

Mēs pastāvīgi iemiesojamies uz šīs Zemes pateicoties tam, ka mūs pievelk (saskaņā ar Pievilkšanās likumu) mūsu pašu pieķeršanās un piesaistes. Iziet no šā Sansaras rata un atbrīvoties, sasniedzot apgaismību, var, vienīgi atsakoties no savām piesaistēm. Un šajā ziņā egregori mums ir galvenie traucēkļi.

Tādēļ ļaudis kļūst par vientuļniekiem, lai aizietu tā patālāk no sociuma, kurā ir kaudze egregoru. Pašizziņas ceļš – tas tomēr ir vientuļnieka ceļš...