Diemžēl ir daudz sieviešu, kuras kaut kādu iemeslu pēc dzīvo tikai ar savu "iekšējo bērnu", tātad mazās meitenītes apziņu, bet pārējās daļas negrib atzīt, vai nezina, kā savienoties ar tām, lai apziņa paplašinātos un savienotos vienā veselumā. Turklāt šīs "meitenītes", neatkarīgi no vecuma, vēl jo projām tic prinčiem vai domai, ka kaut kur mīt otra pusīte.

Kā teica reiz slavena krievu aktrise: "Otra puse ir tikai dibenam un tabletei." Un es pilnīgi piekrītu šim piparotajam izteicienam.

Cilvēks, kurš sajūt sevi kā pilnīgu būtni (jeb ir atguvis atpakaļ visas savas pazaudētās daļiņas), vienmēr apzināsies sevi kā pilnību un nemeklēs savu daļu kā otru cilvēku. Bet, kamēr dzīvos ar pasaku apziņā, tikmēr būs, kā būs – eksāmens pēc eksāmena, ar vienu un to pašu grābekli.

Neko jaunu jau nepateikšu, bet laulība vai attiecības neglābj ne no tukšuma sevī, ne vientulības, ne mīlestības trūkuma. Informācijas piepludinātajā laikmetā cilvēki it kā to zina, bet aktīvi turpina kāpt uz grābekļiem un brīnīties – par ko atkal tā? Ja mācībstunda netiks apgūta, partnera maiņa neatbrīvos no sekām, bet gan vēl saasinātāk liks apgūt "vielu".

Viss ir it kā vienkārši, bet sarežģīti vienlaikus.

Otrs cilvēks nevar kompensēt tavus personīgos "defektus", drīzāk otrādi – viņš tos vēl tikai pastiprinās vai atkailinās, un tikai tev pašai nāksies ar to strādāt aci pret aci. Tā ir milzīga drosme – saskatīt un atzīt sevī šos "defektus" un zināt, ko ar tiem darīt un no kurienes tie nāk. Jo tikai faktu apzināšana un nekā nedarīšana vai cerība, ka kaut kas izmainīsies pats no sevis, ir bēgšana no realitātes vai nevēlēšanās to atzīt.

Jā, mēs varam noslēpties aiz dvēseles maskas, sakot, ka dvēsele ir pilnīga bez defektiem, – tā tas ir! Bet uz zemes mums ir cilvēciskais faktors jeb bagāža vai uzdevumi, kuri ir jāatrisina ne priekš kāda, bet tikai priekš sevis – sevis kā cilvēka!

Un nevajag jaukt divas principā dažādas lietas – dvēseli un cilvēku. Viss ir viens, bet Zemes uzdevumi risinās caur cilvēcisko būtību. Dvēseles līmenī notiek citas lietas, arī ne mazāk svarīgas, bet tas jau ir "nākamais līmenis".

Katram savs uzdevums uz Zemes

Mums katram ir savi uzdevumi uz Zemes, arī esot attiecībās vai laulībā, tādēļ, pilnīgi izplūstot otrā, mūsu dvēseles evolūcija apstājas. Jo apstājas cilvēka individuālais dvēseles ceļš vai plāns. Un, diemžēl, šāda izplūšana otrā cilvēkā notiek tieši ar sievietēm. Es nudien savas dzīves laikā neesmu manījusi vīrieti, kurš 100% būtu izplūdis sievietē... tātad pilnībā darot tikai to, ko grib sieviete, atsakoties no saviem hobijiem vai mīļām nodarbēm, vai draugiem, vai vēl kaut kā svarīga. Šāda dīvaina tieksme piemīt sievietēm, jo aktivizējas dzimtas programmas, kuras izpaužas lielākoties caur bailēm palikt vienai.

Vairākums sieviešu nerealizē savas dvēseles ceļu, esot attiecībās, tādējādi agri vai vēlu sāk izjust diskomfortu vai neapmierinātību ar esošo situāciju un nezina, kā tik no šā apburtā apļa ārā. Jo, no vienas puses, dzimta, sociums uzspiež vecās dogmas, ka sievietes vienīgā misija ir apprecēties un laist pasaulē pēcnācējus, bet kaut kur dziļi dvēsele sāk mosties (ja sāk!) un dot par sevi ziņu, tikai sieviete vēl nav to saklausījusi. Vai viņai ir bail to saklausīt. Uzklausīt savas dvēseles dziesmu un realizēt savus uzdevumus ir ceļš priekš drosmīgām dvēselēm, jo nāksies pārorientēt savas prioritātes un kļūt veselīgi egoistiskai. Vai partneris būs gatavs šādām pārmaiņām? Un vai tu pati būsi gatava tikties ar milzu pretestību no visām pusēm, kura pārbaudīs tavu drosmi sākt tavas dvēseles dziesmu?

Katram ir tiesības uz savu ceļu un dvēseles evolūciju! Laulība nav divu cilvēku saplūšana vienā – tā jau ir savas identitātes pazaudēšana un kaut kādu upuru nešana. Tikai – priekš kam? Dvēselei? Garam? Cilvēkam? Dievam? Kam ir vajadzīgi šādi upuri?

Daudzus gadu simtus sievietes tika izmantotas kā verdzenes, kuru vienīgais uzdevums ir kalpot vīram un laist pasaulē pēcnācējus citu pēc cita, kamēr ķermenis nomocīts. Turklāt reliģija oficiāli vēstīja, ka sievietēm nepiemīt dvēsele... tātad nav tiesību uz izaugsmi kā apzinātai būtnei. Un šīs senās, briesmīgās programmas vēl joprojām darbojas. Vai kāds tur augšā par upurēšanos izsniegs ordeni?

Jā, katra laulība ir karmiska

Jo ātrāk to sapratīsim, jo vieglāk būs nolikt eksāmenus un doties tālāk. Kopā vai atsevišķi – tas jau atkarīgs no otra cilvēka gribēšanas strādāt ar saviem "defektiem". Daži eksāmeni var būt uz "dzīvību un nāvi", jo iesaistās ne tikai divi cilvēki, bet divas dzimtas, bet, noliekot tos, apziņa paplašinās un dzimtu programmas dzēšas. Vienam vai abiem – tas jau ir cits stāsts un cits eksāmenu līmenis.

Kā var zināt, vai ar partneri kāds eksāmens nolikts?

Nākamais partneris neatkārtos iepriekšējas mācības, jā – būs jaunas! Atpūtīsimies krematorijā, kā smejies. Ja katrs nākamais partneris ir līdzīgs iepriekšējam vai situācijas ir līdzīgas – padomā, ko neesi sapratusi! Kādus "defektus" vai programmas negribi sevī atzīt?

Nav vainas "sliktajā" partnerī – tu tādus piesaisti. Un nav svarīgi, cik dieviešu seminārus esi apmeklējusi, cik gudru grāmatu esi izlasījusi vai cik ilgi esi skaisti sēdējusi lotosa pozā ašramā un skaitījusi mantru Lakšmi. Tavs partneris reālajā dzīvē būs tavu nolikto eksāmenu sertifikāts.

Un nevajag slēpties aiz garīgajām maskām, ka nevari atrast otru tikpat garīgu, jo līdzīgs piesaista līdzīgu – enerģijas princips! Vēl lielāka ilūzija ir naivi cerēt, ka mīlestība otru izmainīs – tā ir bezatbildība, pirmām kārtām, pašai pret sevi! Mīlestībai ir gluži cita funkcija šeit, uz Zemes, un, iespējams, tieši partneris būs tas, kurš atvērs tev acis, lai tu to saprastu. Kā viņš to izdarīs, cik nopietns un sāpīgs būs eksāmens, tas jau būs atkarīgs no citiem noliktajiem eksāmeniem. Viss ir saistīts vienotā ķēdītē.

Ja partneris pats izlems, ka tu viņam esi vērtība, dēļ kuras ir vērts sākt strādāt ar sevi un saviem "defektiem", tā būs viņa izvēle. Brīvās gribas un tīras mīlestības izvēle! Un viņš sāks reāli kaut ko darīt! Priekš sevis! Tikai strādājot ar sevi, katrs veido veselas attiecības ar otru.

Ja viņš negrib strādāt ar sevi – liec viņu mierā! Iespējams, viņa dvēselei šobrīd vai vispār nav jāatīstās. Tu nevari neko ietekmēt, tikai izvēlies pati: mocīties kopā vai iet tālāk vienai. Kur ir upurēšanās – mīlestības nav un nebūs.

Tātad – cilvēki attiecībās nemainās, viņiem tikai sāk krist maskas! Kārtu pēc kārtas un, kad tu vari otra priekšā būt bez savējām, tās ir divu pieaugušu, nobriedušu dvēseļu attiecības. Bet, ja maskarāde turpinās, tad tā turpināsies, kamēr grābeklis iebliezīs tik sāpīgi, lai pamostos un sāktu pieslēgt veselo saprātu.

Pasaciņas par garīgu vīrieti

Vēl viena skaista ilūzija nepieaugušām meitenēm ir pasaciņa par garīgu vīrieti... Ko nozīmē "garīgs vīrietis"? Un – vai atiecības ar garīgu vīrieti būs viena vienīga debesmanna?

Nebūs! Eksāmeni turpināsies, tikai jau citā klasē un ar citu apziņas līmeni, ja vīrietis tiešām paplašina savu apziņu caur reālu darbību, nevis mēģina izvairīties no dzīves eksāmeniem, noslēpjoties aiz kārtējās "garīgās" maskas.

Pilnīgi katras attiecības ir karmiskas un, jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ātrāk un apzinātāk būs iespēja nolikt kopīgos eksāmenus un atšķetināt karmiskos mezglus, lai ar paplašinātu apziņu dotos tālāk. Kopā vai atsevišķi – to pāris izlems pats atkarībā no atrisinātajiem karmiskajiem mezgliem.

Pēdējā laikā esmu dzirdējusi interesantu versiju, ka karmu varot dzēst, esot pat metodes un meistars/i... Manuprāt, ticēt tādai versijai ir visai dīvaini un naivi. Kad karma jeb cēloņi un sekas cilvēkam vairs nav, viņš dodas uz mājām, atpakaļ pie Radītāja. Ja esam šeit uz Zemes, eksāmeni jākārto, tātad ar sekām jāstrādā, līdz būsi aizracies līdz cēlonim. Un jo tīrāka apziņa, jo vieglākas ir iespējas ieraudzīt cēloņus un sekas bez "rozā brillēm". Pāris, kurā katrs atsevišķi apzināti strādā ar sevi, attiecībās ieguldās kopā, jo nevaino viens otru, bet sadarbojas kā vienota komanda.

Ir satikušās divas dzimtas, divas cilvēciskās pieredzes, lai stiprinātu savu dzimtas koku ar atrisinātajiem uzdevumiem vai lai turpinātu destruktīvās programmas un iznīcinātu vienam otru.

Manuprāt, nav vērts iet uz attiecību kursiem, kur pilns ar plikām teorijām, vai apmeklēt "viedos" dzīves meistarus, jo katras attiecības ir divu cilvēku mazā planēta. Planēta, kurai piemīt individuāla specifika un kāds no malas dot padomus varēs tikai teorētiski, bet vai tas darbosies? Turklāt, tīri mans vērojums, ka lielie attiecību speciālisti paši nav attiecībās, vai, ja ir, tad tikai medusmēneša stadijā, kur viss vēl aiz rozā brillēm. Kā viņi var palīdzēt, balstoties uz plikām teorijām?

Vai – vēl interesantāk – guru, kuri māca kā dzīvot, paši izolējot sevi no reālās dzīves. Ko var zināt guru par laulību, ja atrodas askēzē? Vai nav jautri?

Vēlreiz – vai par to augšā pasniegs ordeni?

Ja mēs "ieskatāmies dziļāk", aiz ķermeņa, aiz dzimuma, tad, iespējams, esot sievietes ķermenī, mūsu dvēselei ir lielāki uzdevumi šeit, uz Zemes, un būt laulībā, dzemdēt bērnus ir tikai viens no uzdevumiem, bet ne vienīgais!

Varbūt nav vērts izmisīgi dzīvot ar domu, ka vajag kādu sašņorēt, lai nokļūtu laulātas sievas statusā sociumam par godu. Vai aiz bailēm palikt vienai. Sadzemdēt bērnus un visu atlikušo mūžu vārīt zupu un upurēt savas Dvēseles vēlmes ģimenes vārdā.

Jo tikai tad, kad sastopas divas pilnvērtīgas dvēseles, apzināti stājas laulībā, izprotot visus karmas likumus, strādājot ar sevi bez upurēšanās, notiek dvēseles evolūcija un apziņas paplašināšanās attiecībās. Turklāt – izejot visus eksāmenus reālajā dzīvē, nevis slēpjoties aiz garīgajām praksēm.

Citāda ir divu deformētu cilvēku maskarāde, kur notiek degradācija un attiecības kļūst toksiskas abiem.

Vai vienam, ja viņš jūt, ka attiecības sāk smacēt viņa būtību.

Absolūti viss ir tikai un vienīgi pieredze! Pieredze caur darbību. Katrs noliktais eksāmens aizvedīs tevi pie nākamā. Mainīsies tikai tava attieksme un sapratne par uzdevumiem. Neizmainīsies cēloņu un seku kārtība, kas tev par sevi atgādinās, kaut arī būsi nomainījusi partneri. Vēro un atceries – katrs nākamais partneris ir tavu nenokārtoto eksāmenu bilance. Noņem rozā brilles, pieņem eksāmenus, nokārto tos un skaties, kurp šī pieredze tevi aizvedīs... Ar humoru, pilnīgu apzināšanos par notiekošo un uzticību savai intuīcijai.

Es, kā vienmēr, par apzinātu dzīvi bez maskām! Un tev to novēlu.

Jaunais gads ir klāt, un 22. janvārī atsāksies mūsu tikšanā caur sakrālo deju–meditāciju. Sīkāk par nodarbībām lasi šeit!