Jogas Vasištas mācība izdota latviešu valodā
Foto: Shutterstock

"Augstākā joga" ir Svami Venkatesanandas sastādītā un angliskotā vēdu svētā teksta "Joga Vasišta" īsā jeb ikdienas lasīšanai paredzētā kompilācija, kas pirmo reizi tulkota latviešu valodā. Joga Vasišta ir unikāls darbs Indijas filozofijā. "Augstākās jogas" otrais sējums aptver periodu no jūlija līdz decembrim.

Grāmatas tulkotājs Māris Liede stāsta, ka "izdevumā ietvertie stāsti ir pakļauti nosacījumam "viena lappuse dienā", t. i., Vasištas mācība atspoguļojas 365 lappusēs. Nenoliedzams ir šā formāta galvenais devums: students tiek disciplinēts praktizēt sistemātiski, katru dienu visa gada garumā". Jogas izklāstā guru Vasišta savam māceklim Rāmam sarunas un leģendu veidā atklāj patiesību, uz kuru ceļā atrodas katrs savas būtības izzinātājs, kas pievienojies Vasištas vieduma klausītājiem.

Māris Liede – jogas praktizētājs un gongu skandinātājs – ar Vasištas viedumu iepazīstas jau desmit gadu garumā, procesu pašam raksturojot kā bezgalīgās apziņas apzināšanos – no mirāžas līdz skaidrībai. Pārstāsta autors Svami Venkatesananda ir pievērsis lielu uzmanību, lai tajā ietvertā filozofija būtu saprotama vienkāršiem cilvēkiem. Tādā veidā viņš ir sniedzis ievērojamu pakalpojumu Patiesības meklētājiem.

"Augstākā joga. Joga Vasišta" izdevis apgāds "Veranda".

Piedāvājam fragmentu no grāmatas.

20. jūlijs

Vasišta turpināja:

Ak, Rāma, vienmēr veicot situācijai atbilstošas darbības, prāts nedrīkst pieķerties ne darbībai, ne domām, ne objektam. Ne arī prātam jāsaistās ar debesīm virs tā, ne ar to, kas zem tā, ne arī ar citiem virzieniem. Tas nedrīkst būt saistīts ne ar ārējām attiecībām, ne ar iekšējo sajūtu dabisko kustību, ne ar dzīvības spēku. Prātam nav jāatrodas ne galvā, ne aukslējās, ne starp uzacīm, ne deguna galā, ne arī mutē vai acīs. Tam nav jāuzturas ne tumsā, ne arī gaismā un pat ne sirds dziļumā. To nedrīkst ietekmēt ne nomoda, ne sapņu, ne miega stāvoklis, un tam nav jāmājo pat tīrā telpā. Nepiesaistīts krāsu dažādībai, kustībai un mieram, sākumam, vidum, beigām, ne citur, prāts nedrīkst atrasties ne tālu, ne tuvu, ne priekšā, ne objektos, ne pats sevī. Sajūtu pieredzes, maldīgs laimes stāvoklis, jēdzieni un priekšstati nedrīkst ietekmēt prātu.

Prātam jāatrodas tīrajā apziņā kā tīrai apziņai, ar pavisam nedaudz izveidotu domas kustību, it kā lai apzinātos šīs pasaules objektu pilnīgo niecību. Kad tādējādi ir sarautas visas pieķeršanās, dvēsele pārvēršas par ne-dvēseli.

Stāvoklis, kurā prāts ir atbrīvots no tam raksturīgās domu kustības un kurā tas pieredz tikai mieru, ir pazīstams kā "dziļš miegs nomodā". Kad šis "dziļa miega nomodā" stāvoklis nobriest, tas ir pazīstams kā turiya jeb ceturtais stāvoklis. Cieši tajā nostiprinājies, viedais uztver Visumu kā kosmisku spēļu laukumu un dzīvību tajā kā kosmisku deju. Stāvoklis, kas atrodas aiz šī, jeb stāvoklis, kas piemīt tiem, kuri ir pārvarējuši ķermenisko apziņu, nav vārdiem izsakāms. Tas ir "stāvoklis aiz tūrijas". Ak, Rāma, pūlies to sasniegt.

Patiesi, šīs parādību pasaules iemesls ir neziņa jeb realitātes būtības neizzināšana. Gluži tāpat kā ieslēgta spuldze vienā mirklī dzēš tumsu, patības zināšanas gaisma vienā mirklī kliedē nezināšanas tumsu. Tāpēc ir jāpēta tas, kas pazīstams kā dvēsele vai prāts, vai iekšējais psiholoģiskais nosacījums. Augstākais pats jeb patība, kas ir vienīgā patiesība, atrodas tieši vidū starp inerto un intelektuālo: tikai tā rada šo dažādību un ir pazīstama zem visiem šiem dažādajiem nosaukumiem.
Tāpat kā aukle nēsā mazuli no vienas vietas uz citu, lai novērstu viņa uzmanību, šī mentālā ierobežotība (jeb psiholoģiskais paradums vai nosliece) vadā dvēseli šurpu turpu. Tādā veidā dvēsele saistīta ar mentālas ierobežotības virvi, ceļo cauri atkārtotām dažādu veidu piedzimšanām, pārdzīvojot nebeidzamas ciešanas.

(Kad viedais Vasišta bija to pateicis, beidzās vēl viena diena un sanākušie izklīda uz savām vakara lūgšanām.)

Source

Orākuls.lv

Tags

Ezotēriskā literatūra Joga Vēdas Vēdiskā tradīcija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form