Klusums mūsu smadzenēm ir daudz svarīgāks, nekā domājam
Foto: Shutterstock

Pēc saspringtas darba dienas daudzi no mums nedomājot ieslēdz televizoru, radio vai iemīļoto mūziku – ar mērķi atpūtināt nogurušās smadzenes. Dažkārt tas patiesi ļauj pārslēgt domas uz kaut ko citu, bet – vai smadzenes tādējādi atpūšas? Zinātnieki pierāda, ka daudz pateicīgākas tās būtu par klusuma brīžiem. Klusēšana (un klusums) vārda tiešā nozīmē padara mūsu smadzenes lielākas, bet mūs – apķērīgākus!

Mūsu smadzenes nekad "nestāv bez darba". Kā izdevumā "Frontiers in Human Neuroscience" pauž neirozinātnieks Džozefs Morans, arī atpūtas laikā smadzenes darbojas "apzinātajā darbavietā" – spēj apstrādāt un integrēt iekšēju un no ārpuses ienākošu informāciju.

Kad mūsu uzmanību nenovērš skaņas vai uz mērķi orientēti uzdevumi, parādās kluss laiks, kas ļauj sakārtot "apzinātajā darbavietā" esošo informāciju. Šajos klusuma brīžos smadzenes gūst tik ļoti nepieciešamo iespēju "atrast savu vietu" gan iekšējā, gan ārējā pasaulē, un tas palīdz rast problēmām radošākus risinājumus.

Klusums atbrīvo no spriedzes

Skaņām var būt izteikta fiziska ietekme uz mūsu smadzenēm. Rezultāts – paaugstināts stresa hormonu līmenis. Skaņu viļņi sasniedz smadzenes elektrisku signālu veidā caur ausi. Ķermenis reaģē uz šiem signāliem pat miega stāvoklī. Tiek uzskatīts, ka skaņa ativizē smadzeņu kodolu (tas atrodas smadzeņu deniņu daivās), kas saistīts ar atmiņu veidošanos un emocijām, izraisot liela stresa hormonu daudzuma izdalīšanos. Ja tu dzīvo konstanti skaļā vidē, tad ir diezgan ticams, ka arī tev stresa hormonu līmenis ir hroniski paaugstināts.

Par šo tēmu veikts ne viens vien pētījums – kaut vai, piemēram, tika pētīts Minhenes lidostas radītais efekts uz apkārtnē dzīvojošu bērnu veselību un apziņu. Gerijs V. Evanss, Kornela Universitātes cilvēka ekoloģijas profesors, uzskata: bērniem, kuri bieži atrodas skaļās vietās, izveidojas stresa izraisīta reakcija, kas ļauj viņiem šo skaņu ignorēt. Interesanti (un neiepriecinoši) ir tas, ka šie bērni ignorē ne tikai kaitīgos stimulus, bet arī tos, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību, – piemēram, runu. "Šie pētījumi ir, iespējams, visspēcīgākais pierādījums tam, ka skaņa – pat nekaitīgā līmenī – rada stresu un kaitē cilvēkiem," saka profesors Evanss.

Klusums smadzenes iespaido gluži pretēji nekā skaņa. Kamēr skaņa var raisīt stresu un spriedzi, klusums smadzenēs un ķermenī rada mieru. Žurnālā "Heart" publicētajā pētījumā atklāts, ka divu minūšu atrašanās klusumā var būt pat relaksējošāka nekā "relaksējošās" mūzikas klausīšanās. Šie secinājumi tika izdarīti, pētot asinsspiediena un asins cirkulācijas izmaiņas smadzenēs.

Klusums atjauno mūsu kognitīvos resursus

Efekts, kādu uz kognitīvo uzdevumu izpildi atstāj skaņu piesārņojums, tiek pētīts ar īpašu interesi. Atklāts, ka skaņa jūtami traucē uzdevumu izpildei darbā un skolā, – tā var būt arī iemesls pazeminātai motivācijai un paaugstinātam kļūdu skaitam. Visvairāk skaņa ietekmē tādas kognitīvās funkcijas kā lasīšanas uzmanība, atmiņa un uzdevumu risināšana.

Pētījumos secināts, ka bērni, kuri uzturas mājsaimniecībās vai klasēs, kas atrodas blakus lidlaukiem, dzelzceļiem vai autostrādēm, vājāk lasa, viņiem lēnāk attīstās kognitīvās un valodas prasmes. Citiem vārdiem sakot – skaļa vide nozīmē gausāku uztveri, neveiklāku runu un "bremzētāku" domāšanu.

Klusums apstrādā visas lietas un emocijas. Hermans Melvills

Taču ir arī labas ziņas: smadzenes spēj atjaunot noteiktu kognitīvo resursu apjomu! Saskaņā ar uzmanības atjaunošanas teoriju, kad atrodamies vidē ar zemāku ienākošo signālu daudzumu, smadzenes spēj "atgūt" daļu no savām kognitīvajām spējām. Klusumā smadzenēm nav jātērē resursi un uzmanība ienākošajiem signāliem, tāpēc tās spēj atjaunot daļu no skaņas ietekmē "zaudētā".

Atjaunotas smadzeņu šūnas – klusuma rezultāts

Žurnālā "Brain, Structure and Function" aprakstīts pētījums, kas 2013. gadā veikts ar pelēm. Eksperimentā tika izmantotas dažādu veidu skaņas un klusums un pētīta skaņu un klusuma iedarbība uz peļu smadzenēm. Klusumu tika plānots izmantot pētījumu kontrolei, taču atklātais zinātniekus pārsteidza: pēc divu stundu pavadīšanas skaņas ietekmē peles klusumā spēja izveidot jaunas šūnas hipokampā – smadzeņu daļā, kas atbild par atmiņu, emocijām un mācīšanos.

Pētnieki ievēroja, ka klusums tiešām palīdz jaunizveidotajām šūnām kļūt par neironiem un integrēties smadzeņu sistēmā. Jaunu šūnu veidošanās smadzenēs gan nenozīmē jūtamus veselības uzlabojumus, taču jāsecina, ka klusums var diezgan tiešā nozīmē palīdzēt augt mūsu smadzenēm!

Klusums kā tūrisma "magnēts"

2011. gadā somu tūrisma aģentūra izveidoja reklāmas kampaņu, kura izmantoja klusumu kā mārketinga produktu. Viņi aicināja cilvēkus apmeklēt Somiju un izbaudīt šīs klusās zemes skaistumu.

Šķiet, šis Somijas mārketinga atradums ir ļoti vērtīgs, jo paredzams, ka pieprasījums pēc klusuma kā "pakalpojuma" tuvākajā nākotnē pieaugs. Pasaulei mums visapkārt kļūstot aizvien skaļākai un piesārņotākai, ļaudis drīz varētu sākt meklēt to, ko spēj piedāvāt klusas vietas un pats klusums.

Zinot, ka pētījumi liecina – klusums mūsu smadzenēm ir daudz nozīmīgāks, nekā mēs senāk domājām, par īpašām klusuma tūrēm būtu vērts padomāt arī Latvijas tūrisma kūrētājiem.

Comment Form