Veiksmes formulas: cieni savus vecākus!
Foto: Shutterstock

Pie jau publicētajām veiksmes formulām noteikti jāpieliek vēl viena. Tāda, no kuras ļoti lielā mērā atkarīga pat ne tik daudz mūsu veselība, kā tieši personīgā labklājība. Jā, jā, tā pati, kurā labprāt mēs visi "peldētos" un kuras augļus labprāt baudītu visu dzīvi. Tā, kas atbild ne tikai par mūsu maka biezumu, bet par harizmu, imidžu, stāvokli sabiedrībā, spēju komunicēt un pārējiem dzīves labumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr. Cilvēku un veselu dzimtu likteņi ir dažādi. Atšķirīgi un ļoti atšķirīgi. Bēdīgi un ne tik bēdīgi. Veiksmīgi un ne tik veiksmīgi.

Jau mūsu piedzimšanai konkrētajā ģimenē, konkrētajā laikā un vietā ir karmisks raksturs. Un tikpat karmiska ir mūsu "izvēle", kādiem vecākiem mēs esam pirmdzimtie vai kārtējie mazuļi.

Savu vecāku noliegšana un necienīšana ir destruktīva darbība attiecībā pret pašu darītāju. Daugavietis

Un gadās, ka mazais cilvēciņš piedzimst ne tik labā, ne tik saticīgā, ne tik veiksmīgā ģimenē. Daudzreiz notiek tā, ka vecāki atsakās no sava bērna. Gan tūlīt pēc piedzimšanas, gan arī agrā bērnībā. Bieži ir arī tā, ka vecāki ir žūpas un par savu atvasi nerūpējas, skandalē, apvaino savu dēlu un meitu... Ir daudz variantu, kad mūsu vecāki var mums nodarīt morālu vai pat fizisku kaitējumu. Un vispārpieņemtā sabiedrības uzskatā tāda vecāku rīcība ir amorāla un nosodāma. No vienas puses, šādu vecāku nosodīšana un viņu necienīšana no otras puses, pat bērna aiziešana prom no savas ģimenes, bērnam būtu loģiska un saprotama. Daudzreiz pat atbalstāma...

Vecāki ir tas vienīgais posms, kas mūs savieno ar dzimtas enerģiju. Nosauksim to par dzimtas enerģijas saņemšanas "krānu". Interesanti, ka šis "krāns" darbojas neatkarīgi no tā, vai mūsu vecāki ir dzīvi vai miruši, vai ir tālumā vai tuvumā, vai mēs ar viņiem tiekamies vai nē. Daugavietis

BET!!! Lai arī, pēc sabiedrības un paša bērn domām, atbalstāma un loģiska – šī bērna rīcība ir salīdzināma ar cilvēku, kas uzkāpis augstu kokā un centīgi zāģē zaru, uz kura pats sēž. Diemžēl – tā ir. Savu vecāku noliegšana un necienīšana ir destruktīva darbība attiecībā pret pašu darītāju.
Centīšos paskaidrot, kādēļ.

Cilvēks piedzimst, un pirmā enerģija, kas viņu "izdzen" pasaulē, pirmā enerģija, ko viņš saņem visai tālākajai dzīvei, ir dzimtas enerģija. Un tā nav enerģija, kas tikai piedod fizisku vai emocionālu spēku domāt un dzīvot jeb eksistēt. Šī enerģija nodrošina arī tālāko mūsu iespējamo veiksmi, labklājību un arī veselību, spēju apliecināt sevi un savus plānus sabiedrībā, pasaulē. Visām dzimtām (ja nav uzlikts dzimtas lāsts) dzimtas enerģijas plūsma vienmēr ir tikai pozitīvām programmām, izaugsmes iespējām un dzimtas turpināšanas instinktiem. Dzimtu un tās enerģiju var raksturot kā patstāvīgu organismu, kas rūpējas par savu iespēju pastāvēt un "izplesties". Tā ir ar jebkuru dzimtu – "organismu".

Tieši mūsu vecāki ir tie, kas mīlas akta laikā dod pirmo impulsu mūsu dvēselei "iekāpt laivā" un doties ceļojumā pa (ne pret) vareno un plašo dzimtas enerģijas straumi. Doties dzīvē un turpināt dzimtu.

Vecāki ir tas vienīgais posms, kas mūs savieno ar dzimtas enerģiju. Nosauksim to par dzimtas enerģijas saņemšanas "krānu". Interesanti, ka šis "krāns" darbojas neatkarīgi no tā, vai mūsu vecāki ir dzīvi vai miruši, vai ir tālumā vai tuvumā, vai mēs ar viņiem tiekamies vai nē. Tas darbojas visas šīs mūsu dvēseles inkarnācijas (dzīves) laikā. Protams, ja vien nesāk "bojāties". Un bojāties tas var tikai mūsu pašu dēļ!

Protams, piedzimstot mēs sākam materializēties, mentāli izmainīties, pārveidoties. Un laime tam, kurš izmainoties nesāk "laivu griezt pret dzimtas enerģijas straumi". Nesāk "aizgriezt sev vienīgo krānu". Sekas, kā paši saprotat, nav ar plusa, bet gan ar lielu mīnusa zīmi...

Tādēļ ieteikumi, tiem, kas vēlas dzīvot labklājībā:

  • lai cik tu būt apvainots uz saviem vecākiem, lai kā tu viņus ienīstu, lai kā viņi būtu tev nodarījuši pāri, lai cik slikti citādi ir bijis tavā un tavu vecāku starpā – mīli savus vecākus, izrādi viņiem savu pateicību, ka tu esi, ka ir viņi un ka ir dzīve;
  • ja vecāki ir miruši, tad ej pie viņiem "ciemos", apkop kapiņus, noliec šo kapiņu priekšā savu galvu, domās un vārdos runā ar aizgājušajiem vecākiem... Viņi to ir pelnījuši, lai vai kā, un tas arī ir tevis paša (un neviena cita!) interesēs;
  • ja tu savus vecākus nemaz nepazīsti vai vienkārši nezini, kas ar viņiem notiek un kur viņi ir, – sūti viņiem sirsnīgus pateicības vārdus un domas;
  • nestrīdies ar saviem dzīvajiem vecākiem, mīļā miera un sevis labad, pieciet viņu untumus un kaprīzes. Viņi ir to pelnījuši !!!

Īsāk sakot – nezāģē zaru, uz kura pats sēdi, un neaizgriez vienīgo enerģijas krānu, no kura ņem spēkus!

Tags

Veiksmes formulas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form